HAMAS bērnu programmas

Sākumā bija Mikijs Hamaus

Bet viņu nogalināja ebreji

Tad parādījās bite Nahuls

Kurš arī ņēma nelabu galu, taču parādījās trusis,

kurš solīja apēst ebrejus

un arī dāņus par Muhameda karikatūrām

Princis Harijs Afganistānā

Lielbritānijas princis Harijs, kuram sākumā bija paredzēts doties kara dienestā uz Irāku, beigās nonāca Afganistānā, kur esot nogalinājis jau 30 cilvēkus.

Afganistānā pavadītajā laikā Harijs gandrīz katru dienu piedalījās kaujas operācijās, tostarp kā aviodispečers viņš meta uz talibiem bumbas. Britu tabloīds The Sun ziņo, ka Harijs ir nogalinājis apmēram 30 cilvēkus. Viņam netiek nodrošinātas nekādas privilēģijas un viņš tiek pakļauts tieši tādam pašam riskam kā pārējie karavīri.

Minētajā The Sun linkā ir atrodams arī VIDEO, kurā ir redzamas britu troņmantnieka gaitas Afganistānā.

Prezidenta prezentācija

Kad sabruka Padomju savienība, tad radas NVS (Nacionālo valstu sadraudzība – tā laikam). Nesen Putins vienā no savām rezidencēm sapulcināja visus NVS valstu prezidentus un prezentēja viņiem savu pēcteci.

Pats sižets ne ar ko īpašu neatšķiras no pārējiem. Tikai interesanti palūkot kā sižeta veidotājiem iznāk nobalansēt starp Putinu un Medvedevu. Putins jūtas atvieglots par to, ka termiņš iet uz beigām, kamēr Medvedevs ir pagalam nopietns. Putins pasaka dzīves gudrību un diktors piebilst, ka visi kā apskaidroti māja ar galvu.

Tālāk sižetā ir redzams kā Medvedevs viesojas pie jaunatnes.  Kazaņā Medvedevs uzstājās rokkoncerta laikā un pateica, ka “Так зажечь, как здесь, [Padomju laikos] никто не мог, а сейчас это можно. Это здорово!” Tas lūk arī mūsu nopelns.

Saite uz NTV

Cietumnieki un OMON

Krievijas cietumu sistēmai draud kārtējais skandāls. Youtube ir parādījies video, kurā ir redzams kā OMON darbinieki pilnā ekipējumā veic “profilaktisko ieslodzīto piekašanu” vienā no Sverdlovskas kolonijām. Youtube reiz šo video bija aizvākusi dēļ šaubām par ieraksta autentiskumu, taču tagad, kad par ieraksta īstenumu šaubu nav, video ir atjaunots.

Krievijā pret cilvēktiesību aizstāvi Ļevu Ponomarjovu, kurš sākotnēji izplatīja konkrēto video ir ierosināta krimināllieta.

Sešas minūtes garajā ierakstā ir redzams, kā cilvēki kamuflāžā izved ieslodzītos no ierindas un sit tos ar gumijas stekiem. Viņus piespiež izģērbties līdz apakšbiksēm, vienu pēc otra piekauj pie metāla sienas. Daži no cietumniekiem nevar vairs piecelties.

Video ir redzams šeit: Preventative Actions in Yekaterinaburg Prison Camp

Lai skatītos video ir nepieciešams apstiprināt savu vecumu.

Pret Zatleru

Klāvs Sedlenieks organizē internetā parakstu vākšanu aicinājumam, kurš adresēts Valdim Zatleram ar lūgumu brīvprātīgi atkāpties no amata.

Parakstīties var šeit.

Medvedevs tiekas ar vēlētājiem

Krievijas prezidenta vēlēšanas ir pēc trīs dienām, taču Kremlim pakļautie TV kanāli vēl arvien turpina ar nerimstošu sparu atspoguļot visu, ko Putina ieceltais amata mantinieks Medvedevs dara un domā.

Lai gan šobrīd uz Medvedevu skatās kā uz Putina klonu (sižetā ir redzams, ka Medvedevs kopē Putinu gan vizuāli, gan saturiski), būtiskākais jautājums ir: kas notiks pēc vēlēšanām? Jāatceras, ka arī Putins pirms astoņiem gadiem tika uzskatīts par pilnīgi nekaitīgu un uzticamu varas mantinieku, taču pusgads nepagāja, ka Putins vērsās pret tiem, kas viņu iecēla amatā. Ar Medvedevu ir līdzīgi. Putins būs premjers, kuru Medvedevs varēs atlaist. Medvedevam vara būs lielāka, bet apetīte aug ēdot.

Jebkurā gadījumā, Krievijas Pirmā kanāla sižets Jūsu uzmanībai. 8 minūtes klajas propagandas, kurā cita starpā ir lieliski redzams veids, kā Medvedevs atdarina Putinu.

Saite uz Pirmo kanālu.

Latvijas pasta ietekmes sfēras

Divi Delfu ziņu virsraksti:

1. Premjers: Šlesera nākotne valdībā saistīta ar ‘Latvijas Pasta’ spēju atrisināt problēmas. 21.02.2008
2. Šlesers: valdības pastāvēšana atkarīga no spējas atrisināt ‘Latvijas Pasta’ problēmas. 27.02.2008

Šlesers acīmredzot uzskata, ka viņa vadītās Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošā Latvijas pasta  (kur tikko nomainīja vadību, bez konkursa, labākajās padomju laiku tradīcijās ieceļot vadītāju) izvilkšana no agonijas, ir nevis viņam kā Satiksmes ministram risināms jautājums, bet gan visas valsts, pirmkārt jau premjera atbildības priekšā esošs objekts.

Vispār forši: ja Latvijas pasts atkopsies, tad vienīgais, kurš to patiesi būs veicinājis būs pats Šlesers. Ja neizdosies, tad būs vainīga visa valdība.

Serbija un Krievija – draugi uz mūžu

Vismaz tāds iespaids var rasties noskatoties šo ziņu sižetu par Dmitrija Medvedeva vizīti Serbijā. Vizītes laikā Medvedevs vēlreiz uzsvēra Serbijas teritoriālās vienotības nedalāmību un Kosovas neatzīšanu no Krievijas puses. Otrs lielais notikums bija vienošanās par gāzes vada būvniecību cauri Serbijai. Rietumu prese to ir nosaukusi par Serbijas samaksu Krievijai par tās atbalstu Kosovas jautājumā, bet kāds nezināms ekonomists Dragans zinoši uzsver, ka tas mazināšot Serbijas atkarību no Eiropas.

Serbija līdz šim ir bijusi atkarīga no Eiropas, pateicoties Krievijai tā tas vairāk nebūs. Tāda laikam ir galvenā mācība, kas ir iegūstama normālam Krievijas iedzīvotājam redzot ko šādu vakara ziņās.

Saite uz NTV

Bjorka un Serbija

Bjorkas koncerts Belgradā ir atcelts dziedātājas drošības apsvērumu dēļ. Lēmums par koncerta atcelšanu ticis pieņemts dēļ pagājušajā nedēļā notikušā Bjorkas koncerta Tokijā, kur Bjorka izpildīja savu dziesmu “Declare Independence”, veltot to Kosovas neatkarības pasludināšanai.

Savas tūres laikā Bjorka šo dziesmu ir veltījusi vairākām valstīm. Dānijas koncertā tā tika veltīta Farēru salām, bet Spānijas koncertā – Basku zemei.

Dziesmas teksts:

Declare independence!
Don’t let them do that to you!

Start your own currency!
Make your own stamp
Protect your language

Make your own flag!
Raise your flag!

Damn colonists
Ignore their patronizing
Tear off their blindfolds
Open their eyes

With a flag and a trumpet
Go to the top of your highest mountain!
Raise your flag!
Declare independence!
Don’t let them do that to you!

ИТАР-ТАСС

.

.

Klāvs Sedlenieks: “Mūsdienu Latvijas politka liek domāt, ka Latvijas karoga krāsas nozīmē ‚sarkt-bālēt-sarkt.”

šeit