Aizstāvības pieteikums

Krievijas Federācijas padomes komisijas starprautiskajos jautājumos priekšsēdētājs un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) frakcijas “Apvienotie demokrāti” priekšsēdētājs, partijas “Vienotā Krievija”biedrs Mihails Margelovs vakar paziņoja, ka viņš gatavojas iesniegt piedāvājumu par speciālu EPPA ziņojumu par islāmofobiju Eiropā.

“Šī problēma ir tik asa šobrīd Eiropā, ka ir nepieciešams speciāls EPPA ziņojums” pateica Margelovs un atgādināja, ka Eiropas islāmisko organizāciju federācija nesen publicēja Eiropas islāma hartu, kurā ir aicinājums 20 miljoniem Eiropas musulmaņu, veicināt mieru viņu jaunajā dzimtenē un tiekties pēc politiskās mērenības.

Gluži loģisks Margelovam liekas apstāklis, ka EPPA ziņojumu pieprasa Krievijas pārstāvis: “Krievija cenšas nostiprināt savu uzticamā “islāma drauga” statusu un tas atbilst Krievijas, kur dzīvo 14 miljoni musulmaņu nacionālajām interesēm.”

Pārējais šeit: РИА “Новости”.

Krievija patiešām ir bijis diezgan uzticams “islāma draugs”, it īpaši vēl padomju laikos centīgi atbalstot visas tās musulmaņu valstis, kas savā laikā ir karojušas ar Izraēlu, to pašu turpinot arī šobrīd, uzturot divdomīgas attiecības ar Irānu, kas ir īsts murgs visai arābu pasaulei, caur dažādiem starpniekiem pārdodot ieročus Sīrijai, Hezzbollah kaujiniekiem, tai pašā laikā nedarot neko, lai ierobežotu neskaitāmās musulmaņu slepkavības Krievijas lielpilsētās. Ak jā, vēl bija Putina pavēle “močīt atejā” visus musulmaniskās Čečenijas vīriešus attiecīgā vecumā. Diezvai Eiropas musulmaņi varētu būt sajūsmā par šādu draugu.

Kadirova kopmītne

Čečenijas prezidents Ramzans Kadirovs šī gada 14. februārī apsolīja Krievijas Federācijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka mēneša laikā Čečenijā vairs nebūs neviena bēgļa. Solījums ir izpildīts ar viena lēmuma palīdzību – pagaidu mājvietu punkti bez mājokļa palikušajiem Čečenijas iedzīvotājiem (faktiski – bēgļu nometnes) ir oficiāli pārdēvēti par kopmītnēm.

Līdz ar to ne Groznijā, ne Čečenijā vairs nav ne bēgļu, ne bēgļu nometņu. Bēgļi tagad ir nodēvēti par “cilvēkiem, kam ir nepieciešama dzīves apstākļu uzlabošana”. Vēl mēnesi atpakaļ bēgļu nometnēs tikai Groznijā dzīvoja ne mazāk kā 350 ģimenes.

Paši nometņu iedzīvotāji no šī lēmuma neko labu negaida. Jau tagad viņiem ir jāmaksā katru mēnesi par komunālajiem pakalpojumiem, kas “kopmītnēs” tiek nodrošināti, turklāt, iegūstot jauno statusu, viņiem ir liegta humanitārā palīdzība no ārvalstīm, kuru līdz šim viņi varēja saņemt.

Saite uz GZT.ru

Bilde no Act International