16. marts Krievijas TV

Bez komentāriem:

Krievijas Pirmā kanāla ziņu sižets par 16. marta notikumiem Rīgā.

Saite uz Pirmo kanālu

Tibetas olimpiskās spēles

Saprast, kas īsti notiek Tibetā, vēl joprojām īsti nevar. Vakar visas dienas garumā varēja lasīt pretrunīgas ziņas, ka paralēli karaspēka ievešanai Tibetas galvaspilsētā Lhasā, dzīve tur esot atgriezusies “normālā gultnē”. Citi ziņu avoti deva signālus par šāvieniem pilsētā, bet šodien var lasīt detalizētus aprakstus kā tur tiek ieviesta kārtība. Būtiskākais jautājums šobrīd ir nevis “vai Ķīna pārtrauks nemierus”, bet gan “kādā veidā tas notiks”. Par nekādu demokrātiju Ķīnā, acīmredzot, var nesapņot. Youtube (pēc tam, kad tur parādījās video no Tibetas) Ķīnas varas iestādes ir nobloķējušas, bet Lhasā žurnālistu klātbūtne ir galīgi nevēlama.

The Times šodien ziņo, ka Ķīnas armijas karavīri demonstratīvi pa Lhasas ielām esot dzinuši vairākus desmitus rokudzelžos saslēgtus cilvēkus, kas ir arestēti par piedalīšanos nemieros. Tas notika īsi pirms Ķīnas valdības izteiktā galīgā termiņa, kad demonstrantiem bija iespēja brīvprātīgi padoties varas iestādēm, iztecēšanas. Pa pilsētas galvenajām ielām brauca kravas mašīnas un apmēram 40 abu dzimumu cilvēki, saslēgti rokudzelžos. Aiz katra apcietinātā gāja kareivis, kas turēja arestantu aiz kakla, lai tas ietu ar nodurtu galvu. Paralēli caur skaļruņiem kareivji atskaņoja aicinājumus nemierniekiem padoties. Tai pat laikā Ķīnas drošības dienestu darbinieki pārmeklēja visas, bez izņēmumiem, mājas, meklējot demonstrantus. Ja kāds iedzīvotājs nevarēja uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, sekoja tūlītējs arests.

Ķīnas varas iestādes, protams, visos nemieros vaino Dalailamu. Tā ziņo aģentūra “Xinhua”, kura atsaucas uz vietējās valdības paziņojumu. Šajā paziņojumā ir teikts, ka ĶTR Tibetas autonomā apgabala vadības rīcībā ir pietiekami pierādījumi, kas liecina, ka sabotāžu Lhasā ir organizējusi Dalailamas grupa.

Krievijas Ārlietu ministrija tikmēr ir nākusi klajā ar paziņojumu, kurā tā aicina nepolitizēt nemierus Ķīnas Tibetā, sakarā ar vasaras Olimpisko spēļu norisi. Ļoti labs aicinājums – nepolitizēt politiskus nemierus.

Par olimpiskajām spēlēm, it sevišķi par to boikotēšanu runājot, pats Dalailama ir aicinājis tās neboikotēt, taču jautājums paliek atklāts. Tibetas nemieri vēljoprojām ir lieliska iespēja Ķīnai parādīt, ka variācija par Pekinas olimpisko spēļu logotipa rašanos ir slikts un nepamatots humors. Vairāk vai mazāk ir skaidrs, ka neviena valsts šīs spēles neboikotēs (ja vien nenotiks pamatīga asinsizliešana), kaut vai dēļ Ķīnas ekonomiskās ietekmes pasaulē, līdz ar to atliek jautājums par individuālajiem sportistiem.

Īsa informācija par Tibetas problēmu

Tibetas neatkarības problēma ir viena no visasākajām, ar kurām nākas saskarties Ķīnai. Pekina turpina uzstāt, ka Tibeta ir Ķīnas vēsturiskā sastāvdaļa, kamēr Tibeta turpina tiekties pēc neatkarības.  Tibeta tika okupēta 1950. gadā, bet 16. Dalailama savā dzimtenē nodzīvoja līdz 1959. gadam, kad reģionā izcēlās sacelšanās pret Ķīnas karaspēka klātbūtni. Kopš tā laika Dalailama kopā ar 150 tūkstošiem citu tibetiešu dzīvo Indijā, tur bāzējas arī Tibetas trimdas valdība, kas cīnās par reģiona neatkarību, taču uzsver, ka šis mērķis ir jāpanāk tikai mierīgā ceļā. Ķīnas varasiestādes Dalailamu uzskata par “separātistu, kurš cenšas atdalīt Tibetu no tās dzimtenes” un ir izvēlējušās savu Tibetas garīgo līderi.

“Futbola” jaunumi

Divi jaunumi no futbola pasaules.

Čečenijas galvaspilsētai Groznjai šogad tika tas gods atklāt Krievijas čempionātu futbolā, taču atklāšanas spēles pašā sākumā notika viens kāzuss, kas ir licis apšaubīt Čečenijas republikas uzplaukumu Ramzana Kadirova vadībā.

Pirms spēles (šī bija pirmā spēle Groznijā vairāk kā 10 gadu laikā), laikā kad skanēja Krievijas himna, pārpildītais stadions to izvilpa un nācās himnas atskaņošanu pārtraukt, nenospēlējot to līdz galam. Stadionā tajā brīdī atradās pats Kadirovs, kā arī Krievijas Futbila federācijas prezidents Vitālijs Mutko.

Otrs jaunums saistībā ar Kubu. Lieta tāda, ka pirms spēles Kuba-Hondurasa, nezināmā virzienā ir pazuduši septiņi futbolisti. Brīvības salas Futbola federācija bēgļus ir nodēvējusi par gļēvuļiem un dzimtenes nodevējiem. Šis negadījums sākās jau ceturdien, kad “pazuda”pieci Kubas olimpiskās izlases futbolisti, bet vakar tiem pievienojās vēl divi.