Pazudušais miljonārs

Kārtējo reizi ir interesanti skatīties, kā par Latvijā notikušu gadījumu ārvalstu masu mediji zina vairāk nekā mūsu pašu informatīvie avoti. Runa ir par 16. martā Jūrmalā pazudušo Krievijas izcelsmes ASV pilsoni, miljonāru Leonīdu Rožeckinu.

Rožeckinam ir diezgan raiba biogrāfija, bet īsumā ir jāatzīmē divas viņa kādreizējās nodarbošanās: Rožeckina investīciju kompānijai “LV Finance” savulaik piederēja ceturtdaļa Krievijas trešā lielākā mobilo sakaru operatora “MegaFon”, viņš bijis arī Krievijas metalurģijas kompānijas “Noriļskij nikeļ” viceprezidents. Pēdējā laikā viņš darbojās kinoindustrijā Holivudā un izdevējdarbības jomā Londonā.

Jūrmalā viņš pazuda mīklainos apstākļos, šur tur tika atrastas viņa asiņu pēdas, bet tā kā līķis atrasts netika, tad papildus slepkavības versijai tiek izskatīta arī slepkavības imitācijas versija. 

Tagad pats interesantākais. Laikraksts The Mail on Sunday savā rakstā uzdod jautājumu: Kāpēc Rožeckina lidmašīna turpina riņķot pa pasauli, pēc tam, kad tās īpašnieks ir it kā miris? Izrādās, ka miljonāra lidmašīnas maršruts pēdējo nedēļu laikā izskatās šādi:

Turklāt, kādā lidostā, kas atrodas Norvēģijā, ir fiksēts, ka lidmašīnā dodas nezināms cilvēks, kas savu seju ļoti cenšas slēpt:

Uzņēmēja māte tikmēr uzskata, ka Rožeckinu ir nogalinājuši krievu specdienesti, atriebjoties par viņa paziņojumiem, ka Krievijas valdība ir saistīta ar daudziem koruptīviem darījumiem. Pēdējo reizi Rožeckins esot redzējuši vairāki cilvēki, kas kopā ar viņu esot devušies uz Rīgas geju klubu XXL. Klubā apgalvo, ka Rožeckins tur nav bijis. Uz klubu kompānija esot trijos naktī braukusi ar taksi, taksists Jūrmalas mājā esot redzējis degam gaismu -iespējams tur kāds ir bijis.

Latvijas policija tikmēr ir lūgusi Lielbritānijas un Interpola palīdzību visa šī mudžekļa atrisināšanā.

Vēl var lasīt šeit

Bildes no Mail on Sunday un Эксперт-Сибирь

Medvedeva intervija The Financial Times

Financial Times 24. martā publicēja interviju ar Dmitriju Medvedevu, kur viņa atbildes uz jautājumiem tika nodēvētas par jaunā Krievijas prezidenta programmu vismaz pirmajam pilnvaru termiņam. Piedāvāju Pirmā kanāla sižetu par šo interviju, kurā ir redzami arī tās fragmenti.

Par ko izsakās Medvedevs?

• Par attiecībām ar Putinu
• Kas pieņems lēmumus: Putins vai Medvedevs?
• Par savu kadru politiku
• Par JUKOS lietas pārskatīšanu
• Par masu mediju brīvību
• Medvedevs katru rītu sāk ar interneta mediju caurskatīšanu
• Prezidenta Medvedeva prioritātes
• Ko Medvedevs saprot ar vārdu “demokrātija”
• Par pasaules ekonomisko krīzi
• Par cīņu ar korupciju
• Par Gruziju, Ukrainu un to dalību NATO

Atbildes uz visiem šiem jautājumiem sīkāk var lasīt intervijas transkriptos: angliski un krieviski.

Īss un kospektīvs Pirmā kanāla ziņu sižets ar nelielu propagandas devu, ko šoreiz dod it kā neatkarīgi ārzemju komentētāji, kas runā skaidrā krievu valodā.

Saite uz Pirmo kanālu

Foto no Voice of Russia

Medvedevs vai Putins. Kāda starpība?

Vladimirs Putins un Dmitrijs Medvedevs var vadīt Krieviju tandēmā, taču attiecības viņu starpā var izjaukt Kremļa grupējumu savstarpējā cīņa par ietekmi uz prezidentu un premjeru. Šis ir galvenais secinājums, kuru izsaka plaši pazīstamais, kādreizējais prezidenta Buša jaunākā palīgs Tomass Grems, kurš Vašingtonā uzstājās ar pārskatu “Medvedevs vai Putins. Kāda starpība?” Pārskats tika nolasīts pasākumā, kurš tika sarīkots ar mērķi apspries situāciju Krievijā pirms Sočos paredzētās Putina un Buša tikšanās.

Savu lekciju Grems sāka ar tēzi, ka Putins arī pēc aiziešanas no prezidenta amata turpinās spēlēt noteicošo lomu Krievijas politikā. Grems tāpat atgādināja, ka Putins nav skaidri atbildējis uz jautājumu, vai viņš savā jaunajā kabinetā pie sienas pieliks prezidenta Medvedeva portretu. Par šo gadījumu Maskavā klīstot anekdote: “Medvedeva portreta vietā Putins savā kabinetā pie sienas piesitīs lāčādu”. Smējās visi, izņemot Krievijas diplomāti, kuri visu esot detalizēti konspektējuši.

Medvdevu nevajag nenovērtēt. Pēc Grema domām, viens no scenārijiem, kādā ir iespējams sabeigt attiecības starp Putinu un Medvedevu ir ne tik ļoti konflikts starp viņiem pašiem, cik starp grupējumiem, kas bāzēsies ar prezidentu un premjeru. Šāds konflikts varot izraisīties kāda svarīga lēmuma pieņemšanā, kur sadursies abu personāžu uzskati.
Runājot par iespēju, ka valsti ilgstoši vada šāds tandēms, Grems pamatoti uzsver, ka Krievijas vēsture nedod pamatu nopietni uzskatīt, ka šāda valsts pārvaldes forma varētu ilgstoši pastāvēt, taču cerības uz Krievijas uzplaukumu, pirms astoņiem gadiem arī bija niecīgas. Daudz ko noteiks tas, kā pret Medvedevu attieksies Rietumvalstu līderi, kuriem tagad ir pašiem jāatrisina jautājums ar ko Maskavā runāt ar Putinu vai Medvedevu.

Sīkāk var lasīt: Коммерсант.

Foto no The Age.