Putins piedraudējis anektēt daļu Ukrainas

Krievijas prezidents Vladimirs Putins Bukarestē neaprobežojās ar līdz šim zināmajiem skaļajiem paziņojumiem, tostarp arī par Latvijas demokrātiju un nepilsoņu tiesībām. NATO samita ietvaros notika arī NATO un Krievijas padomes slēgtā sēde, kurā Putins deva mājienus, ka gadījumā, ja Ukraina iestājas NATO, tā pārstās eksistēt kā vienota valsts. Šāda informācija ir laikraksta “Коммерсант” rīcībā. Turklāt, Putins paziņoja, ka Gruzijas uzņemšanas gadījumā, Krievija atzīs Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību, lai izveidotu “buferzonu” starp Gruziju (NATO dalībvalsti) un Krieviju.

Laikrakstam ir informācija, ka Putins tikšanās laikā ir apliecinājis: Maskava NATO tālāko paplašināšanos uzskata par draudu KRievijas interesēm un ir piesolījis adekvātus atbildes soļus. Par Gruziju Putins esot runājis ļoti mierīgi, tā ziņo laikraksta avots, bet, tikklīdz sākās sarunas par Ukrainu, Putins esot aizsvilies. Bušam Putins esot teicis burtiski sekojošo: “Tu taču nesaproti, Džordž, ka Ukraina – tā pat nav valsts. Kas ir Ukraina? Daļa tās teritorijas ir Austrumeiropa, bet daļa, turklāt būtiska daļa, ir Krievijas dāvinājums.” Un tūlīt pat esot devis mājienus, ka Ukrainas uzņemšanas gadījumā, šī valsts beigs pastāvēt. Faktiski Putins ir piedraudējis, ka Krievija var anektēt Krimu un Austrumukrainu.

Oficiāla apstiprinājuma šiem Putina paziņojumiem nav, taču jau nākamajā dienā, 5. aprīlī, virkne Kremlim pietuvināto politologu sāka runāt, ka Ukrainas iestāšanās NATO ir potenciāls valsts sadalīšanās iemesls, un tieši tāpēc Ukraina nekad netiks uzņemta aliansē. Laikraksts atzīmē, ka tieši tādā veidā šie Putina mājieni ir aizgājuši tautā. Kā zināms, Bukarestes samita dalībnieki nolēma pārcelt lēmuma pieņemšanu Ukrainas un Gruzijas jautājumā uz decembri, kad notiks alianses ārlietu ministru tikšanās.

Ukrainas puse uz šiem Putina paziņojumiem oficiāli pagaidām nav reaģējusi, taču vairāku Ukrainas politiķu izteikumi liecina, ka noskaņojums ir sekojošs: Ukraina Plānam par iestāšanos NATO pievienosies, nekādas valsts dalīšanās nebūs, Krievija vienkārši cenšas visus iebiedēt, lai neizlaistu Ukrainu no Krievijas Federācijas ietekmes zonas.

Opozīcijā esošais Krievijas politiķis Boriss Ņemcovs attiecības starp Krieviju un Ukrainu ir raksturojis sekojoši: “Ziniet, kur ir problēma? Putins saprot, ka Ukrainas iestāšanās NATO padarītu demokratizācijas procesus Ukrianā par neatgriezeniskiem. Bet viņš to negrib. Putins nemīl Ukrainu un tās politiku tikai tāpēc, ka Ukraina būvē demokrātiju. Tas viņu tracina, jo viņš pats grib būvēt autoritāru valsti. Putinam piemīt sistēmiska nepatika pret jebkādiem demokrātiskiem institūtiem”. Plašāka intervija ar Ņemcovu lasāma šeit.

Bilde no nrcu.gov.ua