Ķīnas pirātisma iespaidīgās izpausmes

Krievija ir nopietni satraukusies par to, ka Ķīnas ražotās iznīcinātājlidmašīnas J11 ir Krievijas ražotās Су-27СК kopijas. Krievija tagad draud ķerties klāt juridiskajiem mehānismiem, lai aizstāvētu savu intelektuālo īpašumu.

Krievijai šis Ķīnas gājiens var dārgi izmaksāt. Ja ķīnieši iemācīsies šo lidmašīnu ražot sērijveidā, tad tā viegli izstums Krieviju no trešo valstu tirgus.

Krievija reiz sev bija uzstādījusi mērķi kļūt par vienu no nopietnākajiem spēlētājiem Ķīnas ieroču tirgū, taču tagad, kad Ķīna pati var sākt ražot identiskas lidmašīnas, šīs mērķis ir ieguvis jaunu skaņu. Krievi kādreiz cerēja, ka lai izstrādātu savus reaktīvos dzinējus, kas būtu iznīcinātājiem piemērots, ķīniešiem būs vajadzīgi vairāk kā 10 gadi, taču Ķīna ar šo uzdevumu ir tikusi galā krietni īsākā termiņā.

Šādas lidmašīnas Krievija Ķīnai piegādā jau no 1992. gada, bet 1995. gadā tika noslēgta vienošanās par 200 lidmašīnu piegādi. Līdz 2003. gadam Krievija bija piegādājusi 95 lidmašīnas, taču pārējās Ķīna atteicās pirkt un lauza līgumu. Oficiālais iemesls toreiz tika minēts šāds: Су-27 ir pārāk ierobežotas kaujas spējas, bet 2007. gadā tika prezentēts Ķīnas ražotais J11B, kas ir gandrīz pilnīga Су-27 kopija.

Krievijas ražoto ieroču kopēšana ir diezgan izplatīta lieta. Pēc Krievijas aplēsēm, katru gadu vismaz 2 miljardus dolāru tiek zaudēti dēļ viltotiem kalašņikova automātiem. Kādreiz kalašņikovus varēja legāli ražot 18 valstīs uz licenzes pamata, taču šo pilvaru termiņi beidzās jau 1990. gadu sākumā.

Sīkāk var lasīt šeit: “Независимая газета”, “Ведомости”, “Росбалт”.

Bilde no Sinodefence

Olimpiskās spēles Krievijā

Šodien Krievijas premjers Viktors Zubkovs kopā ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) vadību Sočos iepazīsies ar to kā notiek gatavošanās 2014. gada Ziemas olimpiskajām spēlēm Krievijas kūrortpilsētā Sočos.

Zubkovam ir uzdevums: pārliecināt SOK vadību, ka olimpisko celtņu būvniecības darbi sāksies tuvākajos mēnešos, turklāt ir jāpārliecina SOK arī par to, ka Olimpisko spēļu rīkotāju vadības maiņa netraucēs savlaicīgai spēļu norises vietas attīstībai.

Pagājušajā nedeļā tika nomainīts valsts kompānijas “Олимпстрой” vadītājs, kas atbildēja par sporta un infrastruktūras celtņu būvniecību. Pēc tam, kad pusgadu kompānijas vadībā bija Semens

Vainštoks, viņu nomainīja Viktors Kolodažnijs, kurš līdz šim bija Soču mērs. Vainštoks esot aizgājis no amata pats, neoficiāli ir zināms, ka viņš esot sapratis, ka laicīgi Krievijā neko uzcelt nevarēs, jo ir virkne neatrisinātu jautājumu.

Soču Olimpiskās spēles cieši saistās ar Vladimira Putina vārdu, kurš 2007. gada jūlijā, pats ieradās Gvatemalā, lai pārliecinātu SOK, ka spēles ir jārīko Krievijā. Līdz ar to, no topošā Krievijas

premjera var sagaidīt, ka tieši viņš uzraudzīs visu, kas ar spēlēm ir saistīts. Taču līdz šim Sočos nav uzcelta neviena ēka, kas būtu saistīta ar Olimpiādi.

Būtībā neko jaunu Sočos SOK pārstāvji neredzēs. Turklāt, kad SOK pārstāvji viesojās Krievijā iepriekšējo reizi, tad visi Soči bija izkarināti ar Olimpisko spēļu simboliku. Šobrīd, 14 mēnešus vēlāk, nebūs pat to – tā vietā būs jebkāda veida reklāma, kurai arī olimpiādi nav nekāda sakara.

Un gluži tāpat kā iepriekš, SOK pārstāvji tiks vazāti pa skatu laukumiem, kur atkal viņiem rādīs: te mums būs hokeja arēna, bet te – šaušanas vieta biatlonistiem.

Ekologiem ir bažas par Olimpisko būvniecības darbu ietekmi uz vidi, taču jau tagad ir pateikts, neko neviens nemainīs, tā vietā ir citi veidi, kā vides problēmas atrisināt.

Beigās visinteresantākais: par Pekinas olimpiādi stāsta briesmu stāstus, ka tur tiek pārvietoti iedzīvotāji, kuriem tiek atņemti mājokļi, lai to vietā varētu vēl uzcelt ēkas, kas ir nepieciešamas olimpiādes norisei. Krievijā notiek tas pats, taču likums, kurš sankcionēja zemju izņemšanu no privātīpašuma un nodošanu valstij, tagad jau ir attiecināts ne tikai uz Sočiem, bet gan uz visu Krieviju. Praksē tas nozīmē, ka Pitālovā (piemēram) varēs noņemt zemi kādam privātīpašniekam un ar paziņojumu, ka zeme ir vajadzīga Soču olimpiādei, to atsavināt par labu valstij.

Sīkāk var lasīt “Газета GZT.ru”.