Aizliegtā māksla

2007. gada martā Maskavā, Andreja Saharova muzejā un sabiedriskajā centrā notika izstāde, kura pamatīgu troksni ir sacēlusi tieši šajās dienās. Tagad pret muzeja un centra direktoru Juriju Samadurovu ir ierosināta krimināllieta par nacionālā naida kurināšanu. Izstāde saucās “Запретное искусство-2006″ un tika sarīkota ar mērķi protestēt pret arvien pieaugošo cenzūru mākslā, kas sevišķi pastiprinājās 2000. gadā, kad Putins kļuva par Krievijas prezidentu. Precīzāk izstādes nosaukumu attaisno fakts, ka tajā tika izstādīti darbi, kurus aizliedza izstādīt citās Maskavas izstāžu zālēs 2006. gadā. Starp eksponātiem bija attēloti pareizticīgās baznīcas sekotāji, kas klanās mikijpeles tēlam, tāpat arī Krievijas armijas ģenerālis, kurš izvaro karavīru blakus uzrakstam “Слава России!”.

Krimināllieta ierosināta, jo izmeklēšana ir konstatējusi, ka izstādes norises laikā ir veiktas darbības, kas vērstas uz naida un neiecietības kurināšanu, kā arī uz pilsoņu pazemošanu, kas saistīta ar to reliģisko pārliecību.

Krievijas pareizticīgā baznīca asi kritizēja šo izstādi un aicināja dot izstādei atbilstošu likuma un sabiedrisko vērtējumu, bet cita pareizticīgā organizācija vērsās prokuratūrā ar lūgumu ierosināt lietu.

Daži no izstādē redzamajiem darbiem:

 

Да, мой политический гигант!

Vienu dienu amatā un jau sākās. Internetā klejo klips, kurā kāda meitene atzīstas mīlestībā Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam.

Pats klips oriģinālā ir saucies “Es iemīlējos Obamā”, bet nezināms Krievijas autoru kolektīvs ir veicis pamatīgu “rebrendingu”. Vai pats Medvedevs ir redzējis šo klipu, nav zināms. Putinam vajadzēja strādāt divus gadus, līdz uzradās dziesma “Хочу такого, как Путин”, Medvedevam pietika ar vienu dienu.

Sīkāk var lasīt šeit: Комсомольская правда

Ja nevar redzēt video, tad spiediet šeit.

Nomainījās

Krievijā šodien notika pirmā oficiālā varas nodošanas ceremonija valsts vēsturē. Varas nodošana Vladimiram Putinam pirms astoņiem gadiem notika situācijā, kad tā laika prezidents Boriss Jeļcins bija priekšlaicīgi atkāpies no amata un Putins pildīja prezidenta amata pienākumus. Šoreiz, kā jaunā prezidenta Dmitrija Medvedeva inaugurācijas pasākumā savā runā uzsvēra Putins, shēma, kādā notika varas nodošana bija demokrātiska.

Pati prezidenta inaugurācijas ceremonija saīsinātā versijā ir redzama šajā ziņu sižetā.

• Divas nianses par pašu ceremoniju. Pirmā bija vērojama jau pašā sākumā, kad uz improvizētās skatuves, pa vienam, uznāca trīs valsts amatpersonas. Valsts Domes priekšsēdētājs Boriss Grizlovs (partija “Vienotā Krievija”), Federācijas padomes priekšsēdētājs Sergejs Mironovs (partija “Taisnīgā Krievija”) un bezpartejiskais Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Valērijs Zorkins. Klātesošie aplaudēja tikai “Vienotās Krievijas” pārstāvim Grizlovam.
• Otra nianse ir būtiskāka. Putins savā “atvadu” runā pateica frāzi, ka galvenais viņa pienākums esot prezidenta amatā astoņus gadus ir bijis “sargāt Krieviju” un šim uzstādījumam viņš esot godprātīgi sekojis un turpinās sekot visu dzīvi. Skaidrs, ka 8. maijā Putins tiks apstiprināts par Krievijas premjeru, bet uzreiz rodas jautājums. Kas būs tālāk, 2012. gadā?

Otra lieta, kas šodien ļoti piesaistīja ir Rietumu masu mediju reakcija uz visu notiekošo. Kopējais iespaids ir tāds, ka rietumos cer, ka Medvedevs tomēr nebūs pilnīga Putina marionete, ka ar viņu būs iespējams diskutēt par cilvēktiesībām, par tiesiskumu kopumā.

Financial Times (FT) raksta, ka viss ir Medvedeva rokās. Ja viņš pareizi izspēlēs savas kārtis, tad viņam ir visas iespējas iegūt ietekmi. Īsumā jau viss ir ātri izdarāms: prezidents Medvedevs var atlaist premjeru Putinu vienas dienas laikā, taču ietekme, par kuru runā FT, ir ietekme uz Kremļa klaniem, kurus Putins līdz šim vadīja kā tiesnesis šo klanu savstarpējās cīņās. Galu galā, Putins pats reizēm ir devis mājienus, ka viņš ir noguris, ka viņš gribētu aiziet, taču viņa uzbūvētā Kremļa sistēma ir tāda, ka bez Putina viņa eksistēt nevar.

Medvedevam nav padomju karjeras pagātnes, viņš tomēr ir jurists, kurš tiesiskuma nodrošināšanu uzskata par savu galveno uzdevumu. Tas lielā mērā attiecās arī uz tādu personāžu kā bijušo JUKOS vadītāju Mihailu Hodorkovski. Starp citu, šodien parādījās ziņa, ka uz Itālijas premjeru Silvio Berluskoni tiekot izdarīts spiediens no sabiedrisko organizāciju puses, lai tas sāktu runāt ar Medvedevu par Hodorkovska atbrīvošanu no cietuma.

Raksta nobeigumā FT gan aicina Rietumvalstu līderiem nebūt naiviem. Nevar vairs klausīties, ko Krievija runā, vajag skatīties, ko Krievija dara. Tā tomēr ir valsts, kas vārdos ir draudzīga Rietumiem, bet praksē tā pretojas NATO paplašināšanai, atbalsta dažādas seperātiskās republikas, kas saspīlē attiecības ar Gruziju. Paziņojumi, ar kādiem regulāri apmainās Krievija un Gruzija ir satraucoši – Gruzija tikko deva skaidrus mājienus, ka karš starp Gruziju un Krieviju ir teju neizbēgams.

Visas šīs lietas parādīs, kas notiek Kremlī. Saukt Medvedevu par liberālu politiķi ir greizi, Putina komandā tādu cilvēku nevar būt. Taču, prezidentam Krievijā ir teju neierobežota vara, ja prezidentam Medvedevam vara “iegaršosies”, tad notikt var jebkas – arī iespējamās norunas, ka Medvedevs ir tikai uz laiku iecelts, var ātri izzust. Un iespējams, ka Medvedevs nemaz nedomā tā kā Putins. Tas viss būs drīz redzams tuvāko gadu laikā.

Laikraksts Diena šodien pareizi atzīmēja par Maskavā klīstošo joku: Krievijas ģērbonis ar divgalvaino ērgli šobrīd ir aktuālāks kā jebkad.

Un nobeigumā anekdote vai stāsts no Mr. Parker bloga Владимир Владимирович™. Lieta ir tāda, ka Putina valdībā iespējams būs pat 11 vicepremjeru, kuros viņš plāno salikt savus cilvēkus, lai tie atkal kontrolētu citus cilvēkus.

Однажды Владимир Владимирович™ Путин сидел в своем кремлевском кабинете и мысленно прощался с ним навсегда. Вдруг на широком президентском столе зазвонил телефон. Владимир Владимирович™ немедленно снял трубку.
- Слышь, брателло, – раздался в трубке голос заместителя руководителя Администрации Владимира Владимировича™ Игоря Ивановича Сечина, – А кем я в твоем правительстве буду работать? Министром что ли?
- Министром? – удивился Владимир Владимирович™, – А что ты умеешь?
- Так это… – немного смутился Игорь Иванович, – Разрулить могу. Развести если что. Потереть там…
- Понятно, – сказал Владимир Владимирович™ и что-то пометил в своем президентском блокноте, – Будешь первым вице-премьером.
- Спасибо! – радостно отвечал Игорь Иванович, но Владимир Владимирович™ уже положил трубку.
Телефон немедленно зазвонил снова. Владимир Владимирович™ снял трубку.
- Слышь, брателло, – раздался в трубке голос пресс-секретаря Владимира Владимировича™ Алексея Алексеевича Громова, – А кем я в твоем правительстве буду работать?
- А что ты умеешь? – спросил Владимир Владимирович™.
- Че я умею… – пробормотал Алексей Алексеевич, – Пресс-секретарь я… че тут уметь?
- Значит, – сказал Владимир Владимирович™ и что-то пометил в своем президентском блокноте, – Будешь вице-премьером.
- Спасибо! – обрадовался Алексей Алексеевич, но Владимир Владимирович™ уже положил трубку.
Телефон немедленно зазвонил снова. Владимир Владимирович™ снял трубку.
- Слышь, брателло, – раздался в трубке голос председателя Правительства Виктора Алексеевича Зубкова, – А я кем буду в твоем правительстве?
- Будешь вице-премьером, – ответил Владимир Владимирович™, что-то пометил в своем президентском блокноте, положил трубку и немедленно снял ее снова.
- Слышь, брателло, – раздался в трубке какой-то голос.
- Вице-премьером, – сказал Владимир Владимирович™ и положил трубку.
- Одиннадцать штук уже… – пробормотал Владимир Владимирович™, глядя в блокнот, – Надо бы с этим делом завязывать….
Владимир Владимирович™ захлопнул блокнот и отключил телефон.

Ja video nav redzams, spiediet šeit vai šeit.