Pietiks ar vienu partiju

Teju trešdaļai Krievijas iedzīvotāju liktos pieņemami, ja šobrīd Krievijā būtu tikai viena partija kā PSRS laikos. Šādi rezultāti izriet no sabiedriskās domas pētījumu kompānijas “Левада-центр” veiktā pētījuma, ziņo “Интерфакс”. Politisko sistēmu, kurā darbotos divas vai trīs lielas partijas atbalsta 42-45% aptaujāto, bet tikai 5-8% Krievijas iedzīvotāju par labāko uzskata daudzpartiju sistēmu. Ir iedzīvotāji, kuri uzskata, ka Krievijā politiskās partijas vispār nav vajadzīgas – 7%.

Šāds pētījums ir veikts atkārtoti un lielas izmaiņas nav novērojamas – Krievijas iedzīvotāji uzskati par optimālāko partiju sistēmu paliek gandrīz nemainīgi jau trīs gadu garumā.

Par politiskās opozīcijas nepieciešamību šobrīd Krievijā iestājas gandrīz divas trešdaļas (62%) iedzīvotāju. Katrs piektais respondents uzskata, ka politiskā opozīcija nav nepieciešama (21%), bet atlikušajiem 17% nav noteikta viedokļa šajā jautājumā.

Par opozīcijas nepieciešamību visbiežāk ir pārliecināti Krievijas Komunistiskās partijas, Žirinovska Liberāldemokrātiskās partijas, Labējo spēku savienības,  “Яблокo” un “Taisnīgās Krievijas” elektorāts. “Vienotās Krievijas” piekritēji biežāk uzskata, ka opozīcija Krievijā nav nepieciešama.

Uz jautājumu, vai šobrīd Krievijā vispār pastāv politiskā opozīcija, apstiprinošu atbildi deva 46% vēlētāju, visbiežāk tā uzskata kompartijas elektorāta pārstāvji.

Atentāts pret Kadirovu

Informācija par atentātu pret Čečenijas prezidentu Ramzanu Kadirovu paliek pretrunīga un neapstiprināta. Atsaucoties uz  vieniem avotiem, atentāt tika veikts viņa dzimtajā ciemā Hosi-jurtā, pēc kā tur tika “sagūstīti un pēc sadistiskām pratināšanām zvērīgi nogalināti” seši cilvēki no Kadirovam pietuvinātajām personām. No citiem avotiem izriet, ka atentāts ir veikts vienā no Čečenijas lielākajām pilsētām Gudermesā, publiska pasākuma laikā. Kadirova preses dienests noliedz visu šo informāciju.

Radiostacijas “Эхо Москвы” ēterā Kadirova preses dienesta vadītājs informēja, ka dienā, kad it kā ir noticis uzbrukums (it kā 28. jūlijā), Kadirovs esot atradies vizītē Jaroslavļā, un sīki aprakstīja Kadirova vizītes grafiku, tādejādi izslēdzot uzbrukuma iespēju.

Tomēr pirms pāris dienām visas Čečenijas spēka struktūras sāka darboties pastiprinātā režīmā, tostarp arī tie dienesti, kas tieši atbild par Kadirova drošību.

Visas sabiedriskās vietas, kur varētu paviesoties Kadirovs tiek pastiprināti apsargātas, ir iesaistīta faktiski visa milicija.

Aģentūra “Кавказский узел” informāciju par atentātu ieguva no kādas čečenu separātistu mājas lapas, kurā tika ziņots par atentāta mēģinājumu Hosi-jurtā, pēc kā tika nogalinātas vairākas personas, kas bija Kadirovam īpaši pietuvinātas. Šajā lapā tika apgalvots, ka nogalināto radinieki baidās dot jebkādu informāciju par notikušo, esot zināms, ka viens no nogalinātajiem ir bijis Kadirova klasesbiedrs. Visi esot nogalināti tajā pašā dienā, kad esot noticis neveiksmīgais atentāta mēģinājums.

Kadirova administrācija tikmēr uzsver, ka visa šī informācija ir “izzīsta no pirksta”, tā ir provokācija un daļa no “propagandas kampaņas, kas vērsta uz Čečenijas Republikas un tās prezidenta diskreditāciju”. Tā aģentūrai “Интерфакс” šodien pavēstīja viens no Kadirova padotajiem Lema Gudajevs.

“Ir spēki, kam nepatīk stabilitāte Čečenijā, nepatīk, ka tā veiksmīgi attīstās, atdzimst. Šo spēku mērķis izraut Čečeniju ārā no Krievijas sastāva ir cietis pilnīgu izgāšanos. Tagad viņi cenšas tautā iedzīt bailes un nepārliecinātību”, intervijā teica Gudajevs.

Kā Putins ministru nolamāja

2007. gada janvāris. Krievijas prezidents Putins valdības sēdē izjautā izglītības ministru Fursenko. Situācija vienkārša: jautājumā par algu indeksāciju pedagogiem ir radusies neskaidrība – indeksācija neattiecas uz vakarskolu un vēl citu specializēto skolu pedagogiem.

Portreti

Krievijas Valsts Domes deputāti ir atrisinājuši jautājumu, kuram portretam  vajadzētu karāties pie viņu kabinetu sienām – prezidenta Medvedeva vai premjera Putina. Tagad karājas abi. Dažiem tie ir pielikti tā, ka abi valsts vadītāji it kā skatās viens uz otru, citiem deputātiem ir portreti, kuros attēloti abi personāži vienā bildē.

Piemēram, Konstutucionālās likumdošanas komitejas vadītāja kabinetā, vietā, kur kādreiz bija Putina portrets, tagad ir pielikta Medvedeva bilde, bet Putins ir pārvietots tam pretī. Medvedevs aiz muguras, bet Putins tieši priekšā darba vietai. Pirmais vice-spīkers katru portretu ir ievietojis savā telpā – Putins ir novietots darba kabinetā, bet Medvedevs pieņemšanas telpā.

“Московский комсомолец” raksta, ka Valsts Domes veikalos ir parādījušies “divgalvaini” portreti – Medvdevs un Putins galvas kopā salikuši Krievijas karoga fonā. Maza bildīte, kas liekama uz galda maksā 450 rubļus (9 lati), bet liels portrets, kas novietojams pie sienas – 1350 rubļus (27 latus). Mazās bildītes gan neesot diez ko pieprasītas, pērk tās, kas lielākas un dārgākas, dārgākā bilde maksā 28000 rubļu (560 latus) un ir diezgan pieprasīta.

Taču, Komunististiskās partijas deputātu kabinetos nekad nav bijusi Putina bilde pie sienas – tagad nav arī Medvedeva. Kāda kompartijas deputāta kabinetā viss ir pa vecam – uz neliela postamenta stāv Ļeņina krūšutēls, blakus – maršals Žukovs, bet nedaudz sāņus – Mihails Lomonosovs.

Paša Medvedeva kabinetā vispār nav nekādu portretu, tikai neitrāla dabas ainava. Putina laikā prezidenta kabinetā bija novietotas divas gleznas ar nedaudz nomācošiem mežu skatiem, vienā no tiem bija redzami lāči.

Diktatora aizstāvji

Piektdien ANO Drošības padome lēma par sankcijām pret Zimbabves diktatora Roberta Mugabes režīmu. Mugabe valsti vienpersoniski ar represiju palīdzību vada jau 28 gadus. Starptautiskā sabiedrība asi reaģēja uz notikumiem Zimbabves prezidenta vēlēšanās, kad opozīcijas kandidāts Morgans Tsangiraji atteicās piedalīties vēlēšanu otrajā kārtā. Savu lēmumu opozīcijas pārstāvis pamatoja ar nevēlēšanos pakļaut savus atbalstītājus briesmām, uzsverot, ka pēdējo mēnešu laikā pirms vēlēšanām tika nogalināti vairāk kā 70 cilvēku.

Rezolūciju par sankciju noteikšanu izvirzīja ASV, to atbalstīja rietumvalstis, bet Krievija un Ķīna uzlika šai rezulūcijai veto, kas apturēja tālāko lēmuma virzību. Tagad rietumi ir neizpratnē – nedēļu pirms balsojuma Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs solīja rezolūciju atbalstīt.

Rezolūcija paredzēja ieviest embargo attiecībā uz ieroču pārdošanu Zimbabvei, finanšu sankciju ieviešanu un prezidenta Mugabes un viņam pietuvināto personu pārvietošanās tiesību ierobežošanu. Galvenais rezolūcijas mērķis bija vardarbības, kas pavadīja prezidenta vēlēšanas, nosodīšana.

Taču Krievijai atkal kaut kas nepatika. Līdzīgi kā Kosovas neatkarības un Irānas kodolprogrammas gadījumos, Krievija noraidīja visas rezolūcijas, kas ir šoreiz izsaucis ASV vēstnieka ANO dusmas, nonākot līdz tam, ka ir sekojis paziņojums par Krievijas kā G8 partnera neuzticību. Krievija gan uzsver, ka tā nosoda vardarbību, taču absolūti iebilst pret to, ka ANO DP iejaucas valstu iekšējās lietās. Putina un Medvedeva Krievija asi iestājās pret šādu iejaukšanos, tādēļ tā jau iepriekš ir noraidījusi līdzīgus priekšlikumus: dažādas deklarācijas par Tibetu, tā aizstāv Baltkrievijai vērstos Rietumu uzbrukumus, kā arī aizstāv Vidusāzijas valstis – visas, kas ir tās ietekmes sfērā.

The Times šodien precīzi raksturo notikušo: agrāk, ja krievi teica “nē”, tad tas arī nozīmēja “nē”. Tagad tas var nozīmēt arī  “jā” un “varbūt”.

Aizliegtā māksla

2007. gada martā Maskavā, Andreja Saharova muzejā un sabiedriskajā centrā notika izstāde, kura pamatīgu troksni ir sacēlusi tieši šajās dienās. Tagad pret muzeja un centra direktoru Juriju Samadurovu ir ierosināta krimināllieta par nacionālā naida kurināšanu. Izstāde saucās “Запретное искусство-2006″ un tika sarīkota ar mērķi protestēt pret arvien pieaugošo cenzūru mākslā, kas sevišķi pastiprinājās 2000. gadā, kad Putins kļuva par Krievijas prezidentu. Precīzāk izstādes nosaukumu attaisno fakts, ka tajā tika izstādīti darbi, kurus aizliedza izstādīt citās Maskavas izstāžu zālēs 2006. gadā. Starp eksponātiem bija attēloti pareizticīgās baznīcas sekotāji, kas klanās mikijpeles tēlam, tāpat arī Krievijas armijas ģenerālis, kurš izvaro karavīru blakus uzrakstam “Слава России!”.

Krimināllieta ierosināta, jo izmeklēšana ir konstatējusi, ka izstādes norises laikā ir veiktas darbības, kas vērstas uz naida un neiecietības kurināšanu, kā arī uz pilsoņu pazemošanu, kas saistīta ar to reliģisko pārliecību.

Krievijas pareizticīgā baznīca asi kritizēja šo izstādi un aicināja dot izstādei atbilstošu likuma un sabiedrisko vērtējumu, bet cita pareizticīgā organizācija vērsās prokuratūrā ar lūgumu ierosināt lietu.

Daži no izstādē redzamajiem darbiem:

 

Да, мой политический гигант!

Vienu dienu amatā un jau sākās. Internetā klejo klips, kurā kāda meitene atzīstas mīlestībā Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam.

Pats klips oriģinālā ir saucies “Es iemīlējos Obamā”, bet nezināms Krievijas autoru kolektīvs ir veicis pamatīgu “rebrendingu”. Vai pats Medvedevs ir redzējis šo klipu, nav zināms. Putinam vajadzēja strādāt divus gadus, līdz uzradās dziesma “Хочу такого, как Путин”, Medvedevam pietika ar vienu dienu.

Sīkāk var lasīt šeit: Комсомольская правда

Ja nevar redzēt video, tad spiediet šeit.

Nomainījās

Krievijā šodien notika pirmā oficiālā varas nodošanas ceremonija valsts vēsturē. Varas nodošana Vladimiram Putinam pirms astoņiem gadiem notika situācijā, kad tā laika prezidents Boriss Jeļcins bija priekšlaicīgi atkāpies no amata un Putins pildīja prezidenta amata pienākumus. Šoreiz, kā jaunā prezidenta Dmitrija Medvedeva inaugurācijas pasākumā savā runā uzsvēra Putins, shēma, kādā notika varas nodošana bija demokrātiska.

Pati prezidenta inaugurācijas ceremonija saīsinātā versijā ir redzama šajā ziņu sižetā.

• Divas nianses par pašu ceremoniju. Pirmā bija vērojama jau pašā sākumā, kad uz improvizētās skatuves, pa vienam, uznāca trīs valsts amatpersonas. Valsts Domes priekšsēdētājs Boriss Grizlovs (partija “Vienotā Krievija”), Federācijas padomes priekšsēdētājs Sergejs Mironovs (partija “Taisnīgā Krievija”) un bezpartejiskais Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Valērijs Zorkins. Klātesošie aplaudēja tikai “Vienotās Krievijas” pārstāvim Grizlovam.
• Otra nianse ir būtiskāka. Putins savā “atvadu” runā pateica frāzi, ka galvenais viņa pienākums esot prezidenta amatā astoņus gadus ir bijis “sargāt Krieviju” un šim uzstādījumam viņš esot godprātīgi sekojis un turpinās sekot visu dzīvi. Skaidrs, ka 8. maijā Putins tiks apstiprināts par Krievijas premjeru, bet uzreiz rodas jautājums. Kas būs tālāk, 2012. gadā?

Otra lieta, kas šodien ļoti piesaistīja ir Rietumu masu mediju reakcija uz visu notiekošo. Kopējais iespaids ir tāds, ka rietumos cer, ka Medvedevs tomēr nebūs pilnīga Putina marionete, ka ar viņu būs iespējams diskutēt par cilvēktiesībām, par tiesiskumu kopumā.

Financial Times (FT) raksta, ka viss ir Medvedeva rokās. Ja viņš pareizi izspēlēs savas kārtis, tad viņam ir visas iespējas iegūt ietekmi. Īsumā jau viss ir ātri izdarāms: prezidents Medvedevs var atlaist premjeru Putinu vienas dienas laikā, taču ietekme, par kuru runā FT, ir ietekme uz Kremļa klaniem, kurus Putins līdz šim vadīja kā tiesnesis šo klanu savstarpējās cīņās. Galu galā, Putins pats reizēm ir devis mājienus, ka viņš ir noguris, ka viņš gribētu aiziet, taču viņa uzbūvētā Kremļa sistēma ir tāda, ka bez Putina viņa eksistēt nevar.

Medvedevam nav padomju karjeras pagātnes, viņš tomēr ir jurists, kurš tiesiskuma nodrošināšanu uzskata par savu galveno uzdevumu. Tas lielā mērā attiecās arī uz tādu personāžu kā bijušo JUKOS vadītāju Mihailu Hodorkovski. Starp citu, šodien parādījās ziņa, ka uz Itālijas premjeru Silvio Berluskoni tiekot izdarīts spiediens no sabiedrisko organizāciju puses, lai tas sāktu runāt ar Medvedevu par Hodorkovska atbrīvošanu no cietuma.

Raksta nobeigumā FT gan aicina Rietumvalstu līderiem nebūt naiviem. Nevar vairs klausīties, ko Krievija runā, vajag skatīties, ko Krievija dara. Tā tomēr ir valsts, kas vārdos ir draudzīga Rietumiem, bet praksē tā pretojas NATO paplašināšanai, atbalsta dažādas seperātiskās republikas, kas saspīlē attiecības ar Gruziju. Paziņojumi, ar kādiem regulāri apmainās Krievija un Gruzija ir satraucoši – Gruzija tikko deva skaidrus mājienus, ka karš starp Gruziju un Krieviju ir teju neizbēgams.

Visas šīs lietas parādīs, kas notiek Kremlī. Saukt Medvedevu par liberālu politiķi ir greizi, Putina komandā tādu cilvēku nevar būt. Taču, prezidentam Krievijā ir teju neierobežota vara, ja prezidentam Medvedevam vara “iegaršosies”, tad notikt var jebkas – arī iespējamās norunas, ka Medvedevs ir tikai uz laiku iecelts, var ātri izzust. Un iespējams, ka Medvedevs nemaz nedomā tā kā Putins. Tas viss būs drīz redzams tuvāko gadu laikā.

Laikraksts Diena šodien pareizi atzīmēja par Maskavā klīstošo joku: Krievijas ģērbonis ar divgalvaino ērgli šobrīd ir aktuālāks kā jebkad.

Un nobeigumā anekdote vai stāsts no Mr. Parker bloga Владимир Владимирович™. Lieta ir tāda, ka Putina valdībā iespējams būs pat 11 vicepremjeru, kuros viņš plāno salikt savus cilvēkus, lai tie atkal kontrolētu citus cilvēkus.

Однажды Владимир Владимирович™ Путин сидел в своем кремлевском кабинете и мысленно прощался с ним навсегда. Вдруг на широком президентском столе зазвонил телефон. Владимир Владимирович™ немедленно снял трубку.
- Слышь, брателло, – раздался в трубке голос заместителя руководителя Администрации Владимира Владимировича™ Игоря Ивановича Сечина, – А кем я в твоем правительстве буду работать? Министром что ли?
- Министром? – удивился Владимир Владимирович™, – А что ты умеешь?
- Так это… – немного смутился Игорь Иванович, – Разрулить могу. Развести если что. Потереть там…
- Понятно, – сказал Владимир Владимирович™ и что-то пометил в своем президентском блокноте, – Будешь первым вице-премьером.
- Спасибо! – радостно отвечал Игорь Иванович, но Владимир Владимирович™ уже положил трубку.
Телефон немедленно зазвонил снова. Владимир Владимирович™ снял трубку.
- Слышь, брателло, – раздался в трубке голос пресс-секретаря Владимира Владимировича™ Алексея Алексеевича Громова, – А кем я в твоем правительстве буду работать?
- А что ты умеешь? – спросил Владимир Владимирович™.
- Че я умею… – пробормотал Алексей Алексеевич, – Пресс-секретарь я… че тут уметь?
- Значит, – сказал Владимир Владимирович™ и что-то пометил в своем президентском блокноте, – Будешь вице-премьером.
- Спасибо! – обрадовался Алексей Алексеевич, но Владимир Владимирович™ уже положил трубку.
Телефон немедленно зазвонил снова. Владимир Владимирович™ снял трубку.
- Слышь, брателло, – раздался в трубке голос председателя Правительства Виктора Алексеевича Зубкова, – А я кем буду в твоем правительстве?
- Будешь вице-премьером, – ответил Владимир Владимирович™, что-то пометил в своем президентском блокноте, положил трубку и немедленно снял ее снова.
- Слышь, брателло, – раздался в трубке какой-то голос.
- Вице-премьером, – сказал Владимир Владимирович™ и положил трубку.
- Одиннадцать штук уже… – пробормотал Владимир Владимирович™, глядя в блокнот, – Надо бы с этим делом завязывать….
Владимир Владимирович™ захлопнул блокнот и отключил телефон.

Ja video nav redzams, spiediet šeit vai šeit.

Kremļa kadru rotācija – kas vadīs “Gazprom”?

Krievijas premjers Viktors Zubkovs pirmo reizi ir publiski pieļāvis iespēju, ka pēc 7. maija, kad viņa krēslā sēdīsies līdzšinējais prezidents Vladimirs Putins, Zubkovs varētu ieņemt “Gazprom” direktoru padomes priekšsēdētāja amatu.

“Gazprom” direktoru padomes priekšsēdētāja vēlēšanas notiks jūnijā un pats Zubkovs saka: “Ja vēlēšanas noritēs normāli, tad es varētu ieņemt šo amatu”.

Visādā ziņā, šāda amatu rokāde ir vēl nepieredzētu apmēru. Šobrīd “Gazprom” direkoru padomes priekšsēdētājs ir jaunievēlētais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. Viņš, tātad, kļūst par prezidentu, Zubkovs aiziet viņa vietā vadīt “Gazprom”, bet Zubkova vietā nāk prezidents Putins.

Pēc teju sensacionālās Zubkova iecelšanas par Krievijas premjeru, Zubkovs pats negaidīti paziņoja par viņa iespējamu kļūšanu par Krievijas prezidentu. Tā tomēr jau bija iestrādāta prakse, ko ieviesa jau Putins – premjers, kurš sāk darbu neilgi pirms prezidenta vēlēšanām, pēc neilgas strādāšanas savā amatā kļūst par prezidentu. Tomēr, Zubkovs toreiz pats sev uzlika noteikumus – uz prezidenta amatu viņš kandidēs, “ja kaut ko man izdosies izdarīt premjera amatā”. Trīs mēnešus vēlāk kļuva skaidrs, ka ar prezidentu kļūs Medvedevs. Tad iznāk, ka Zubkovs nav savu nosacījumu izpildījis – neko nav izdarījis, vai arī vienkārši viņa kandidatūra Kremlī nemaz netika izskatīt. Un radās lielais jautājums: kāpēc Putinam vispār bija vajadzīgs Zubkovs premjerministra kārtā, ja skaidrs bija tautas atbalsts Medvedevam? Tikai tad, kad sāka baumot, ka Zubkova karjera turpināsies “Gazprom”, viss nostājās savās vietās.

“Gazprom” raksturojums un nozīme

“Gazprom”‘ vadītāja amats Kremlī tiek uzskatīts par stratēģiski vienu no vissvarīgākajiem. Kompānija nodrošina 13% no visiem ienākumiem valsts budžetā, bet tā kapitalizācija sasniedz 330 miljardus dolāru.

“Gazprom” ir pasaules lielākā gāzes kompānija pasaulē. Tās galvenie uzņēmējdarbības veidi ir gāzes ģeoloģiskā meklēšana, gāzes un citu energoresursu ieguve, transportēšana, uzglabāšana, pārstrāde un realizācija. Krievijas Federācijai pieder akciju kontrolpakete, tā kontrolē 50.002% no visām akcijām.

“Gazprom” pieder pasaulē lielākās dabas gāzes rezerves. Uzņēmuma daļa pasaules rezervēs ir 17%, Krievijas rezervēs – 60%. Kopējā “Gazprom” gāzes rezervju vērtība tiek lēsta apmēram 180 miljardu dolāru. Kompānijai ir apmēram 20% no visas pasaules gāzes ieguves un 85% no gāzes ieguves Krievijā.

“Gazprom” eksportē gāzi uz 32 pasaules valstīm un turpina savas pozīcijas nostiprināt, būvējot arvien jaunus gāzes vadus un to atzarus. 2006. gadā uz Eiropas valstīm tika eksportēts 161 miljards kubikmetru gāzes, uz Baltijas valstīm – 101 miljards kubikmetru. Kopumā “Gazprom” ir viena no 5 lielākajām enerģētiskajām kompānijām pasaulē.

Bildes no Thewe un Radio Free Europe

Kārtējo reizi Rietumi ir atmaskoti

Krievijas Pirmais kanāls vakar vakarā parādīja “dokumentālo” filmu “План Кавказ”, kuru ir nofilmējis Kremlim lojālais žurnālists Antons Verņickis. Kārtējo reizi Krievijas TV atmasko rietumu specdienestus: pēc Verņicka teorijas, Krievijas iedzīvotāji beidzot ir uzzinājuši patiesību par to, kā Turcija, Lielbritānija un ASV 90to gadu sākumā centās sadalīt Krievijas Federāciju mazās daļās, kas nepakļautos federālajam centram.

Filma balstās uz kāda Meriha Berkana Jašara (tāpat filmā dēvēts par Abubakaru) stāstu, par kuru tiek pateikts, ka viņš ir dzimis 1948. gadā, čečens pēc izcelsmes, bijušais radio “Brīvība” darbinieks Minhenē, žurnālists un politiķis, kas ir tuvs Turcijas varas ešaloniem. Tā tiek apgalvots Pirmā kanāla mājaslapā.

“17 gadu vecumā Abubakaru savervēja CIP. Tieši tur, toreiz vēl parastais čečenu jaunietis 1967. gadā ieguva savu pseidonīmu, kas kļuva par viņa otro vārdu – Berkans Jaširs. Gandrīz divus gadu desmitus Abubakaru gatavoja aktīvām darbībām Čečenijā”, atmasko Verņickis. Turklāt, Abubakars esot bijis pārliecināts, ka viņa darbības var sagraut PSRS un atnest Čečenijai brīvību.

Abubakars filmā apraksta arī savu iepazīšanos ar Šamilu Basajevu, kas notika 1991. gadā lidmašīnas nolaupīšanas laikā, kā arī atmasko shēmu, kas bija mērķēta uz Krievijas neapstrādāto dimantu pārvešanu uz Čečeniju. Ceturtā daļa šo ienākumu esot nonākuši pie Džohara Dudajeva.

Viens no filmas “sensacionālākajiem” atklājumiem ir stāsts par to, ka nauda, ko čečenu kaujinieki ieguva Čečenijas kara laikā , tika ieguldīta dimanta un zelta atradnēs Āfrikā, no kurām peļņa tiek saņemta vēl arvien.

Kāds Stambulā dzīvojošs Čečens filmā stāsta par to, kā 90to gadu sākumā tika gatavota politiskā platforma Čečenijas atdalīšanai no Krievijas. Finansēja visu šo pasākumu vairākas valstis: Francijā tika drukātas vēl neatzītas Čečenijas Republikas Ičkērijas pases, bet Vācijā drukāja naudu, kas pat vizuāli esot bijusi līdzīga dolāram – zaļā krāsā.

Runājot par rietumiem, Abubakars apgalvo, ka specdienestiem Čečenijas neatkarība bija vienaldzīga, viņi darbojās tikai savu mērķu dēļ.

Kā viens no iesaistītajiem šaubīgajos darījumos Čečenijā tiek minēts Boriss Berezovskis. Kurš gan cits, jo Berezovski tagad vaino visā, kur vien to var izdarīt.

“Plāns “Kaukāzs” darbojas vēl šodien”, – filmas beigās saka Verņickis.

Portāls “Избранное” ziņo par citiem žurnālista Antona Verņicka sasniegumiem. Viens no spilgtākajiem viņa darbiem ir sižets par to, kā liberālās partijas “Яблоко” vadītājs cenšās nodrošināties ar geju kopienas atbalstu, nonākot pat līdz tam, ka partijas līderis Grigorijs Javlinskis esot meklējis plastikas ķirurgu palīdzību, lai nezaudētu savu pievilcību šīs elektorāta daļas acīs.

2006. gadā prezidents Putins apbalvoja Verņicki ar ordeni “Par nopelniem Tēvijas labā” kā pateicību par milzīgo ieguldījumu masu mediju attīstībā.

RTVi sižets par filmu (ja nav redzams spiediet šeit):

Filma pilnā apjomā ir skatāma iekš Rutube.

Pirmā daļa

Otrā daļa