Ukraiņu attieksme pret ES – vairāk pozitīva

Ja tuvākajā svētdienā Ukrainā notiktu referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā, 56% valsts iedzīvotāju nobalsotu “par”.  Tādi skaitļi parādās fonda “Демократические инициативы” veiktais pētījums. Referendumā būtu gatavi piedalīties 78% iedzīvotāji, 25% balsotu pret iestāšanos ES, bet 19% bija grūti atbildēt.

Pētījuma autori atzīmē, ka atbalsta ES dinamika ir negatīva, ja salīdzina ar 2007. gada decembri, kad par iestāšanos ES bija gatavi balsot 64% iedzīvotāju, bet pozitīvi, ja salīdzina ar 2005. gadu, kad par iestāšanos ES balsotu 47%.

Cita starpā, pētījuma rezultāti uzrāda, ka tikai 25% Ukrainas iedzīvotāju sevi uzskata par piederīgiem Eiropai. 70% sevi par tādiem neuzskata. Reģionālā dalījumā par eiropiešiem sevi uzskata tikai rietumukrainas iedzīvotāji. Krietni vairāk (52%) ukraiņu sevi uzskata par piederīgiem NVS – reģionāli biežāk par piederīgiem NVS sevi uzskata Donbasa un Krimas iedzīvotāji.

Aptaujā piedalījās 2000 respondentu, statistiskā kļūda nav lielāka par 2.2%. Aptauja veikta pēc Zviedrijas vēstniecības pasūtījuma.

Putins piedraudējis anektēt daļu Ukrainas

Krievijas prezidents Vladimirs Putins Bukarestē neaprobežojās ar līdz šim zināmajiem skaļajiem paziņojumiem, tostarp arī par Latvijas demokrātiju un nepilsoņu tiesībām. NATO samita ietvaros notika arī NATO un Krievijas padomes slēgtā sēde, kurā Putins deva mājienus, ka gadījumā, ja Ukraina iestājas NATO, tā pārstās eksistēt kā vienota valsts. Šāda informācija ir laikraksta “Коммерсант” rīcībā. Turklāt, Putins paziņoja, ka Gruzijas uzņemšanas gadījumā, Krievija atzīs Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību, lai izveidotu “buferzonu” starp Gruziju (NATO dalībvalsti) un Krieviju.

Laikrakstam ir informācija, ka Putins tikšanās laikā ir apliecinājis: Maskava NATO tālāko paplašināšanos uzskata par draudu KRievijas interesēm un ir piesolījis adekvātus atbildes soļus. Par Gruziju Putins esot runājis ļoti mierīgi, tā ziņo laikraksta avots, bet, tikklīdz sākās sarunas par Ukrainu, Putins esot aizsvilies. Bušam Putins esot teicis burtiski sekojošo: “Tu taču nesaproti, Džordž, ka Ukraina – tā pat nav valsts. Kas ir Ukraina? Daļa tās teritorijas ir Austrumeiropa, bet daļa, turklāt būtiska daļa, ir Krievijas dāvinājums.” Un tūlīt pat esot devis mājienus, ka Ukrainas uzņemšanas gadījumā, šī valsts beigs pastāvēt. Faktiski Putins ir piedraudējis, ka Krievija var anektēt Krimu un Austrumukrainu.

Oficiāla apstiprinājuma šiem Putina paziņojumiem nav, taču jau nākamajā dienā, 5. aprīlī, virkne Kremlim pietuvināto politologu sāka runāt, ka Ukrainas iestāšanās NATO ir potenciāls valsts sadalīšanās iemesls, un tieši tāpēc Ukraina nekad netiks uzņemta aliansē. Laikraksts atzīmē, ka tieši tādā veidā šie Putina mājieni ir aizgājuši tautā. Kā zināms, Bukarestes samita dalībnieki nolēma pārcelt lēmuma pieņemšanu Ukrainas un Gruzijas jautājumā uz decembri, kad notiks alianses ārlietu ministru tikšanās.

Ukrainas puse uz šiem Putina paziņojumiem oficiāli pagaidām nav reaģējusi, taču vairāku Ukrainas politiķu izteikumi liecina, ka noskaņojums ir sekojošs: Ukraina Plānam par iestāšanos NATO pievienosies, nekādas valsts dalīšanās nebūs, Krievija vienkārši cenšas visus iebiedēt, lai neizlaistu Ukrainu no Krievijas Federācijas ietekmes zonas.

Opozīcijā esošais Krievijas politiķis Boriss Ņemcovs attiecības starp Krieviju un Ukrainu ir raksturojis sekojoši: “Ziniet, kur ir problēma? Putins saprot, ka Ukrainas iestāšanās NATO padarītu demokratizācijas procesus Ukrianā par neatgriezeniskiem. Bet viņš to negrib. Putins nemīl Ukrainu un tās politiku tikai tāpēc, ka Ukraina būvē demokrātiju. Tas viņu tracina, jo viņš pats grib būvēt autoritāru valsti. Putinam piemīt sistēmiska nepatika pret jebkādiem demokrātiskiem institūtiem”. Plašāka intervija ar Ņemcovu lasāma šeit.

Bilde no nrcu.gov.ua

Ukraina NATO

ASV prezidents Džordžs Bušs ir ieradies vizītē Ukrainā un uzreiz ir paudis nedalītu atbalstu Ukrainas uzņemšanai NATO. Saprotams, pret to asi iestājas Krievija, taču šodien arī Vācija un Francija ir paudusi uzskatu, ka Ukraina dalībai NATO vēl nav gatava.

Rīt sākas NATO samits Bukarestē (Rumānijā), kurā Ukraina cer pievienoties Darbības plānam, kuram vajadzētu novest lietas līdz pilntiesīgai Ukrainas dalībai NATO. Jo tuvāk nāk samits, jo skaļākas ir runas par alianses bēdīgo stāvokli, kuru vēl vairāk var pastiprināt konflikti, kas radīsies NVS valstu uzņemšanas gadījumā. NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hofs Shēfers ir paziņojis, ka Vladimira Putina viedoklis ir svarīgs, taču tam nav nekādas nozīmes NATO politikā, kas saistās ar jaunu biedru uzņemšanu.

Bušs tikmēr cer uz Maskavas sapratni, taču Krievijas Valsts dome šodien draudēja izbeigt virkni vienošanos starp Krieviju un Ukrainu, ja pēdējā centīsies iestāties NATO. Viens no Krievijas līdzekļiem, kā panākt Ukrainas “paklausību” ir gāze, no kuras Ukraina ir atkarīga, taču šie soļi nekavē Ukrainas vadītājus Juščenko un Timošenko turpināt šo procesu.

Arī pašā Ukrainā ir izteikti sadalīts viedoklis šajā jautājumā. Ukrainas austrumi ir kateoriski pret to, ka Ukraina stājas NATO, atbalsts tam ir rodams tikai valsts Rietumos. Juščenko runā par nacionālo interešu aizstāvību un spriedzes mazināšanai ir nolēmis rīkot referendumu.

Kopumā, Ukrainā šodien “не до смеха”. Valsts, protams, nesadalīsies, taču arī nācijas vienotībai visa šī epopeja par labu nenāk.

Ukraina

Ukraina šodien ir piešķīrusi politisko patvērumu Olgai Kudrinai – Krievijas nacionālboļševiku aktīvistei, kura tika notiesāta uz 3,5 gadiem cietumā par plakāta “Путин, уйди сам!” izkāršanu uz toreizējās viesnīcas “Россия” sienas starp 9. un 10. stāvu. Desmit metrus garais lozungs toreiz Kremļa priekšā karājās vairāk kā divas stundas.

Līdz ar to vairākiem nacionālboļševiku politieslodzītajiem ir pievienojies arī pirmais oficiāli reģistrētais politemigrants. Visu šo laiku Kudrina ir slēpusies Ukrainā un nav ieradusies uz tiesām. Ukraina politiskā bēgļa statusu ir piešķīrusi uz vienu gadu, ar nosacījumu, ka katru gadu lēmums tiks skatīts atkārtoti, ņemot vērā politisko klimatu Krievijā.

Krievijas un Ukrainas attiecības jau bojājas sistēmiskā raksturā un arī fakts, ka Ukraina sāk pieņemt Krievijas politiski vajātos cilvēkus (šis nav pirmais gadījums – iepriekš šāds statuss tika piešķirts kādam žurnālistam, vēl viens nacionālboļševiks ir iesniedzis nepieciešamos dokumentus), nepaliks nepamanīts. Nemitīgie gāzes kari ir kļuvuši teju par ikdienas ziņām (šodien kļuva zināms, ka Ukrainai gāze varētu kļūt par 80% dārgāka), bet Ukrainas teritorijā esošie Krievijas armijas objekti sāk atklāti konfliktēt ar vietējo varu.

Tikmēr pašā Ukrainā iekšpolitiskā situācija arī nav labāka. Pēdējās parlamenta vēlēšanas bija pirms vairākiem mēnešiem, tomēr līdz šim ir notikušas tikai dažas parlamenta sēdes, jo Janukoviča Reģionu partija vienkārši bloķē parlamenta sēžu zāles prezidiju un neļauj parlamenta spīkeram atklāt sēdi. Valdības vadītāja Timošenko regulāri kašķējas ar prezidentu Juščenko (viskarstāk par to pašu gāzi), bet gaisā virmojošā ideja par Ukrainas iestāšanos NATO turpina šķelt jau tā sašķelto valsti.

Vispār, tas, kas notiek Ukrainā, ir nosaucams pavisam vienkārši – tā ir demokrātija. Demokrātiskas valsts pamatus viņi ir iedibinājuši, un atpakaļceļa tur vairs nav, taču pie kaut kādiem kompromisiem nonākt nespēj pat valdošās koalīcijas ietvaros.

Foto no NBP mājaslapas.