Annai Poļitkovskai šodien būtu 50

Miermīlīgās tautas svinības

VIA

.

.

Pirmie, kas apsveica Krievijas lēmumu atzīt Dienvidosetiju un Abhāziju par neatkarīgām valstīm, bija teroristiskā organizācija HAMAS. Tagad gaidām, kad šos separātiskos apgabalus atzīs tādas cienījamas valstis kā Irāna, Kuba, Venecuēla un NVS valstis, kas vēl joprojām uzskata Krieviju par savu īsteno ceļabiedru nolādēto rietumu vērtību uzspiestajā pasaulē.

Un vēl – šāds virsraksts skan diezgan spēcīgi, vai ne?

Франция объявила Россию вне закона

МИД Франции заявил, что Россия оказалась за пределами международного права, после того как признала независимость Абхазии и Южной Осетии, де-юре входивших в состав Грузии. С таким заявлением, как сообщает AFP, выступил глава министерства Бернар Кушнер.

iz lenta.ru

Sludinājums

Вы – маленькая автономия или гордый народ, угнетенный демократическими преобразованиями? Вам нужен мир и независимость? Вы устали от того, что вас никто не признает?
http://www.gov.ru/ !
Эффективное миротворчество, лучшее в мире телевидение, надежная вертикаль!
Бонус – право на вето в Совбезе ООН.
Обращайтесь, и мы вам поможем. Стопроцентная гарантия гаранта.
Вводим и выводим войска. Ищем геноцид по фотографии. Гнем золотые ложки.
Вас ждет тихая, спокойная жизнь без предвыборных потрясений.
Звоните прямо сейчас! http://www.gov.ru/
24 часа – и вы независимы!

VIA

Pilnīgs Zatlers

Pa ilgiem laikiem…

Tas ko šodien ir paspējis pateikt Zatlers ir fantastika. Divi citāti:

“Pēc viņa domām, pagājušais gads ir bijis ļoti veiksmīgs — gan politiskā, gan ekonomiskā stabilitāte ir daudz lielāka nekā pirms gada” – inflācijas ciparus redzot, gads ir tiešām bijis ļoti veiksmīgs.

“Desmit gadus šeit [Rīgas pilī] nekas nenotika — ar mūsu māju, ar valsts māju numur viens — tā viņa stāvēja tādā stāvoklī, par ko mēs visi šausminājāmies. Tā būs mana dāvana Latvijai 100 gadu jubilejā,” sacīja Zatlers – Zatlera nopelns tur ir vislielākais. Un paldies par dāvanu Valdi!

Preses brīvība pasaulē 2007. gadā – kļūst sliktāk

Preses brīvība 2007. gadā ir kārtējo reizi samazinājusies un šāda tendence ir   vērojama jau sesto gadu pēc kārtas, tā apgalvo cilvēktiesību aizstāvji no nevalstiskās ASV organizācijas Freedom House (FH).

Izplatītajā organizācijas ikgadējā pārskatā ir fiksēti preses brīvības “satraucoši ierobežojumi” Pakistānā, Bangladešā, Vjetnamā un Šrilankā. Organizācija tāpat pauž nopietnas bažas par žurnālistu drošību tādās valstīs kā Meksika, Krievija un FIlipīnas.

Kā izskatās pasaule kopumā?

Statuss	Valstu skaits	Procenti
Brīvas valstis	72	37%
Daļēji brīvas valstis	59	30%
Nebrīvas valstis	64	33%
Kopā	195	100%

 

• Centrālā un Austrumeiropa / bijusī Padomju Savienība: reģions uzrāda lielu atkāpi no preses brīvības pamatprincipiem. Krievija, Gruzija, Kirgīzija un dažas centrāleiropas valstis ir kļuvušas mazāk brīvas. Kopumā tikai 18% no reģiona iedzīvotājiem dzīvo sabiedrībās ar brīviem masu medijiem
• Vidējie Austrumi un Ziemeļāfrika: Neierobežotāka pieeja dažādiem masu medijiem, kā satelīttelevīzijai un internetam ir veicinājusi brīvu mediju izpaltību reģionā. Ēģipte ir labs piemērs, kur žurnālisti, izrādot pastiprinātu vēlmi strādāt bez cenzūras, ir novietojuši savu valsti “daļēji brīvo valstu” grupā
• Āzija: Būtiski preses brīvības ierobežojumi ir reģistrēti vairākās valstīs – Pakistānā, Bangladešā un Šrilankā. Vjetnamas valdība ir vērsusies pret disidentiski tendētajiem žurnālistiem un rakstniekiem, liedzot tiem publicēšanās iespējas
• Amerikas: Galvenais aspekts tiek likts uz Meksiku, kur preses brīvības reitings turpina kristies dēļ vardarbības pret žurnālistiem un uzbrukumiem no varas iestādēm uz masu medijiem
• Āfrika: Šis reģions 2007. gadā ir mainījies visvairāk. Galvenās izmaiņas saistās ar Centrālāfrikas Republiku un Nigēriju – abas valstis tagad skaitās kā nebrīvas. Kā galvenie iemesli tiek minēti politiskie un militārie konflikti
• Rietumeiropa: Reģions joprojām ir visbrīvākais pasaulē, par spīti preses brīvības indeksu kritumiem Portugālē, Maltā un Turcijā. Turcija ir vienīgā valsts reģionā, kas tiek ierindota “daļēji brīvo valstu” kategorijā

Baltijas valstis un NVS

• Igaunija – 16.vieta
• Lietuva  – 27. vieta
• Latvija – 44. vieta
• Ukraina – 113. vieta
• Gruzija – 129. vieta
• Krievija – 171. vieta
• Baltkrievija – 188. vieta

Pētījuma autori Latvijas indeksa kritumu par trīs indeksa punktiem skaidro ar valsts iejaukšanos sabiedrisko masu mediju darba kārtībā, sakarā ar Krievijas atspoguļošanu (acīmredzot, domāts “zvans no augšas” par dokumentālās filmas “Putina sistēma” nerādīšanu konkrētā datumā). Latvijai vēl ir raksturīgs privāto masu mediju īpašnieku caurskatāmības trūkums.

Krievijā ir noticis būtisks preses brīvības kritums, apstākļos, kad simtiem žurnālistu tiek inkriminētas krimināl un civillietas, vismaz divi žurnālisti ir ievietoti psihiatriskajās slimnīcās pēc tam, kad tie kritizēja vietējās varas orgānus. Krievija masu medijiem joprojām ir viena no bīstamākajām valstīm pasaulē. Pārskatā ir atzīmēti divi gadījumi, kad vietējo varas iestāžu darbība ir novedusi žurnālistus līdz pašnāvībai.

Pirmās un pēdējās

• 1 – Somija
• 2 – Islande
• 3 – Dānija
• 4 – Norvēģija
• 5 – Beļģija
• 24 – ASV
• 28 – Lielbritānija
• 181 – Ķīna
• 193 – Turkmenistāna
• 194 – Birma
• 195 – Ziemeļkoreja

Tālākai lasīšanai

Preses relīze

Rādītāju tabulas (PDF)

Grafiki (DOC)

Pārskats (PDF)

Katrs par savu

Grupas “Машина времени” līderis Andrejs Makarēvičs un grupas ДДТ līderis Jurijs Ševčuks tagad katrs uzstājas uz savas skatuves.

Makarēvičs naktī pēc prezidenta vēlēšanām piedalījās prokremlisko jaunatnes organizāciju rīkotajā pasākumā Sarkanajā laukumā (par godu vēlēšanu veiksmīgam noslēgumam), tādejādi radot par sevi iespaidu, ka šīs populārās krievu rokgrupas līderis atbalsta negodīgas vēlēšanas, tajā pašā laikā pakļaujoties varas spiedienam. Savu rīcību Makarēvičš izskaidroja radiostacijas “Эхо Москвы” ēterā, sakot, ka iemesls ir pavisam vienkāršs: viņš priecājas, ka valsts, kurā viņš dzīvo ir ievēlējusi prezidentu un pret šo koncertu, tāpat kā pret vēlēšanām viņa attieksme ir pavisam mierīga. Par Dmitriju Medvedevu viņš esot balsojis ar tīru sirdsapziņu, un vispār, arī pret Putinu viņam ir izteiktas simpātijas.

Savuārt, grupas ДДТ līderis Jurijs Ševčuks nākamajā dienā pēc vēlēšanām piedalījās Sankt-Pēterburgas protesta maršā (“Марш несогласных”), ko organizēja Krievijas opozīcija (Kasparova organizācija, nacionālboļševiki, Labējo spēku savienība u.c.) protestējot pret negodīgajām vēlēšanām. Ševčuka piedalīšanās maršā bija viena no galvenajām sensācijām saistībā ar šo pasākumu, jo Ševčuks tajā piedalījās pirmo reizi, turklāt, kā ziņo aģentūra “Новый регион”, plaši pazīstamais mūziķis aizgāja uz pasākumu pats pēc savas gribas, nesaskaņojot to ar tā organizētājiem.
“Šodien “varas pārmantošana” Krievijā nozīmē monarhiju, nevis demokrātiju, par kuru visi runā. Tad lai vara mums pasaka, ka mums ir valstī monarhija. Ja jau monarhija, tad monarhija, bet nevajag muļķot tautu”, teica Ševčuks. “Es stāvu par vārdu, par patiesību attiecībās starp mani un valsti. Es cenšos savai valstij nemelot, tad lai viņa arī man nemelo”.

Grupa ДДТ jau kādu laiku ir izstumta no Krievijas valdības kontrolētajiem medijiem, toties “Машина времени” uzstājas TV daudz un regulāri. Nesen, kad Medvedevs viesojās Sibīrijā, viņš apmeklēja arī šīs grupas mēģinājumu un novērtēja to: “Круто”.

Kā Krievija ar Serbiju tomēr sakasījās

Cita starpā Krievijas TV raidījuma VESTI PLUS vadītājs pateica par daudz:

“Сегодня жители Белграда наверняка вспомнили другие митинги. Вспомнили, как бесновалась толпа, свергавшая старика Милошевича. Те же самые, между прочим, футбольные фанаты. Как обалдевшая от либеральных обещаний страна плачем провожала на тот свет западную марионетку Зорана Джинджича – человека, развалившего легендарную сербскую армию и спецслужбы, продававшего в Гаагу героев сербского сопротивления за абстрактную экономическую помощь и получившего за это заслуженную пулю”

Referendumam būt!

…saka tauta un arī premjers Kalvītis pēkšņi ir atjēdzies, ka referendumi ir izcils demokrātijas atribūts, kuru tagad vajag pielietot biežāk nekā tas ir darīt līdz šim. Un kā piemēru ir izvēlējies slaidi ielaist acī zināmai daļai LR iedzīvotāju, paziņojot, ka arī par robežlīgumu vajadzēja uzrīkot tautas nobalsošanu.

Par Abrenes referendumiem runājot – vēl jau nav par vēlu un, ja jau premjers grib, tad Jaunajam Laikam tagad, loģiski, vajadzētu spert soli pretī valdībai, rīkoties kā jau konstruktīvai opozīcijai pienākas, vobšem vajadzētu referendumu rīkot un vākt parakstus.

Bet Kalvītis atkal jau pavisam nesmuki glābj savu reputāciju. Atjēdzās kā pats bļāva par aktuālā referenduma bezjēdzību un tādejādi varēja tikt saprasts nepareizi (bet nepareizi LR iedzīvotāji saprot visu un vienmēr), ka referendumi vispar ir bezjēdzīgi.

Un konsekvences arī premjers labi redz. Skat, teica, ka nevajag referendumu, bet tauta iet naski un parakstās – un rodas zināms know how – tātad vajag teikt, ka vajag iet un neviens nekur neies. Polittehnoloģija teju vai sanāk.

Karalisks kariņš

Irākas karš kļūs karalisks līdz ar potenciālā britu troņmantnieka prinča Harija ierašanos Irākā, lai paspēlētos ar ieročiem dzīvajā.

Tā teikt burvīga iespēja mazliet atsvaidzināt Anglijas sabiedrību, kura ir pieradusi lasīt ziņas par kārtējo aristokrātu piedzeršanās orģiju – tagad, lūk, šis pats princis pašaizliedzīgi dosies karā. Dzīvā karā, kurš, par laimi karaļnama PR speciem, vēl nav beidzies. Un, kā redzies, princis mazliet pakaros, briti izvedīs savu karaspēku, un viss beigsies priekš Lielbritānijas veiksmīgi.

Pieeja pareiza, ja jau līdz šim no šī kara labuma nav bijis nekāda, tad vismaz pašās beigās var vismaz nosūtīt kādu, kurš zināmu labumu sabiedrībai nesīs. Uzmanības pievēršanas veids jau labs: nu, vai šorīt Hariju vēl nenovāca?

Jautājums būs vietā, jo nogalināt princi gribēs visi. Bet britu kareivjiem ir vēl viena rūpala klāt: sargāt princi Hariju.