Makkeins atkārto: Krieviju jāizslēdz no G8

ASV prezidenta kandidāts no republikāņu partijas, Arizonas štata senators Džons Makkeins ir paziņojis, ka faktiskais Krievijas vadītājs joprojām ir Vladimirs Putins, nokritizējis Maskavas darbības starptautiskajā arēnā un apliecinājis, ka, savas ievēlēšanas gadījumā, centīsies panākt Krievijas izslēgšanu no G8, ziņo РИА “Новости”.

Šie paziņojumi izskanēja intervijā, ko Makkeins deva BBC: “Bijušais Krievijas prezidents, tagadējais premjerministrs Putins, ved savu valsti pa ceļu, ko es uzskatu par ļoti kaitīgu”.

Makkeins tāpat kritizēja Krievijas rīcību gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā, paziņojot, ka tā ir autokrātiska. “Paskatieties uz Krievijas rīcību pēdējās nedēļās – viņi samazināja naftas piegādas čehiem, jo čehi noslēdza vienošanos ar mums. Tagad viņi ir izmetuši vai piespieduši British Petrolium aiziet no Krievijas, un starp citu, daudzi no mums jau paredzēja, ka tieši tā tas notiks”.

Intervijas vadītājs iebilda, ka pārējās G8 valstis neatbalsta Krievijas izslēgšanu, bet prezidents Medvedevs šo priekšlikumu ir nosaucis par nenopietnu, Makkeins uz o atbildēja, ka no sava nodoma neatkāpsies.

Otrs kandidāts uz ASV prezidenta amatu Baraks Obama ir paziņojis, ka starptautiskajai sabiedrībai ir nepieciešama Maskavas palīdzība cīņā ar kodolieroču izplatību, līdz ar to, darīt tā, kā piedāvā Makkeins būtu kļūdaini.

Krievijas reakcija uz šiem Makkeina izteikumiem, pagaidām vēl nav sekojusi.

Obama un New Yorker

New Yorker vispār skaitās liberāls laikraksts, kas atbalsta Obamu cīņā par ASV prezidenta krēslu. Laikraksta vadība taisnojas, ka karikatūra, kurā redzami Obama un viņa sieva Baltā nama ovālajā kabinetā ar Bin Ladena bildi pie sienas ir satīra par muļķīgiem izdomājumiem, ar ko politiskie konkurenti mēģina nomelnot B.Obamu. Piemēram, par šādiem t-krekliem, kas ir nopērkami štatos:

Papildināts ar video:

Džona Makkeina dīvainības

Situācijā, kad ASV Demokrātu partijas iekšienē notiek sīva cīņa par Klintones vai Obamas iespējām pārstāvēt partiju prezidenta vēlēšanās, Republikāņu partijas kandidāts Džons Makkeins var turpināt mierīgi gatavoties pašām prezidenta vēlēšanām. Žurnāla Newsweek analītiķi nolēmuši parādīt saviem lasītājiem, cik reāli ir Makkeina priekšvēlēšanu solījumi.

Newsweek atzīmē, ka Makkeinam pēdējā laikā ir piemetusies “ārpolitiskā šizofrēnija” – viņa domas un idejas dalās starp neokonservatīvismu un vājprātu. 26. martā Makkeins esot uzstājies ar runu par ārpolitikas jautājumiem Losandželosā un esot izteicis tik radikālas idejas, kādas nav dzirdētas pēdējo 25 gadu laikā. Šajā runā Makkeins ir aicinājis izslēgt Krieviju no G8, vienlaikus paplašinot G8 ar Indiju un Brazīliju, taču apzināti neesot runājis par Ķīnas iekļaušanos G8 klubā.

Makkeina prāt, ASV ir jāizbeidz dialogi ar Krieviju un Ķīnu, tā vietā ir jāpieturās pie šīm lielvalstīm naidīga attiecību modeļa. šī ir atkāpe no tās politikas, kuru jau gadu desmitiem piekopj ASV prezidenti, neatkarīgi no partejiskās piederības. Tā ir arī atkāpe no Krievijas un Ķīnas centieniem integrēt tās rietumu pasaules politiskajā realitātē. Makkeins piedāvā novērsties no vairuma Eiropas un Āzijas valstīm, kuras Vašingtonas darbības varētu novērtēt kā jauna aukstā kara izraisīšanu.

Newsweek novērtē, ka šie Makkeina izteikumi liecina ne tikai par kara pieteikumu Ķīnai un Krievijai, bet arī nostāda ASV pilnīgā opozīcijā nedemokrātiskajām valstīm.

Tālāk Makkeins piedāvā izveidot Demokrātisko valstu līgu, kurai būtu jādara apmēram tas pats, ko šobrīd dara ANO, tikai ar to atšķirību, ka tajā būtu pārstāvētas tikai demokrātiskas valstis. Un šo pieņēmumu raksta autori nosauc par stratēģiski nepamatotu. Kur ir kāds izdevīgums no divu lielvalstu savstarpēja naida? Kā Demokrātisko valstu līga cīniesies ar terorismu, ja tajā netiks iekļautas tādas valstis kā Jordāniaj, Maroka, Ēģipte un Singapūra? Un vispār, kāda jēga būs amerikāņu tautai (un pasaulei kopumā), ja kritīsies ASV ietekme Saūda Arābijā, kura ir galvenais ASV naftas piegādātājs, kamēr ASV ir galēji atkarīga no šī energoresursa?

Par G8 reformēšanas ideju Newsweek eksperti tāpat izsakās atturīgi. Proti, izmainīt G8 struktūru, taču nepieņemt tajā Ķīnu ir dīvaini, jo G8 tika radīts ar mērķi koordinēt savstarpējās darbības, lai risinātu pasaules ekonomikas problēmas. Ar katru dienu problēmu kļūst arvien vairāk – tirdzniecībā, ekoloģijā, finanšu sfērā – tās visas ir jārisina un būtu kļūdaini mēģināt šīs problēmas risināt bez pasaules otrās lielākās ekonomikas iesaistes.

Tas, ko Makkeins dara, viņš cenšās “salīmēt” kopā divus galvenos ārpolitiskos virzienus, kas ir aktuāli Republikāņu partijā. Newsweek gan rezumē, ka tas Makkeinam neizdosies, jo divus pilnīgi pretstatītus politisko virzienu uzskatus nevar apvienot, bet, ja Makkeins pacentīsies kārtīgi to tomēr izdarīt, tad tas novedīs tikai pie iekšējiem konfliktiem ASV un beigās izvērsīsies par kārtējo katastrofu amerikai, kā jau tas reiz izrādījās ar pašreizējā prezidenta Buša pirmo pilnvaru termiņu.

Bilde no Samuel J. Scott

Klintone: Viņš uzvarēs

ASV senatore Hilarija Klintone trešdien paziņoja, ka viņas sāncensis uz ASV prezidenta amatu, Demokrātiskās partijas kandidāts Baraks Obama varētu rudenī sākt vadīt Balto namu, tādā veidā pierādot, ka viņu pārstāvētā partija varētu vēlēšanās uzvarēt.

“Jā, jā, jā”, pateica Klintone kampaņas debašu laikā, kas risinās pirms praimerīzes Pensilvānijas štatā, uz jautājumu vai Obama varētu uzvarēt. Obama, atbildot uz līdzīgu jautājumu paziņoja, ka Klintone var uzvarēt un viņš to jau agrāk ir uzsvēris, lai gan iepriekš Obama nav bijis tik pārliecināts Klintones uzvarā un ir noliedzis šādu perspektīvu, ziņo AP.

Aptaujas tikmēr rāda, ka jebkurš no Demokrātiskās partijas kandidātiem (Klintone vai Obama), prezidenta vēlēšanās uzvarētu republikāni Džonu Makkeinu. Tā liecina Gallup veiktā aptauja pēc laikraksta USA Today pasūtījuma. Atbildot uz jautājumu pēc shēmas “ja vēlēšanas notiktu šodien”, kandidātu pārī Obama-Makkeins uzvarētu Obama, iegūstot 46% balsu, bet par Makkeinu balsotu 43%, ziņo ИТАР-ТАСС.

Pārī Klintone-Makkeins atšķirība būtu tikai viens procents. Klintone savāktu 46%, bet Makkeins 45% balsu.

Savukārt, citā aptaujā, kas tika veikta Demokrātiskās partijas piekritēju vidū, Obama ir krietni populārāks par Klintoni: attiecīgi 51 un 38 procenti.

SOK piektdien lems par Olimpiskās uguns stafetes pārtraukšanu

Olimpiskā lāpa turpina savu ceļu. Pēc protestiem Londonā un Parīzē, nākamais posms ir paredzēts San Francisko, kur nesagaidot olimpiskās uguns ierašanos jau ir sākušies protesti. Uz slavenā “Golden gate” tilta vairāki jaunieši uzrāpās 50 metru augstumā un izkāra divus milzīgus plakātus: “Free Tibet” un “One World, One Dream”.

Jaunieši uz tilta pavadīja vairākas stundas, bet pēc tam tika arestēti. Tikmēr Hilarija Klintone (kandidāte uz ASV prezidenta amatu) ir lūgusi Džordžu Bušu boikotēt Pekinas spēles.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja turpina spraigas diskusijas par radušos situāciju un piektdien SOK speciāli sasauktā sēdē izskatīs jautājumu par Olimpiskās uguns stafetes pārtraukšanu.

CNN ziņu sižets šajā sakarā.

Bilde no M&G Sport

Atmaskotāji

Atbildot uz nesen publiskoto ASV Valsts departamenta ikgadējo ziņojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, Ķīna šodien ir publiskojusi pārskatu “Cilvēktiesību ievērošana Savienotajās Valstīs 2007. gadā.

Savā ziņojumā Ķīna uzskaita daudzus gadījumus, kas demonstrē situāciju ASV cilvēktiesību jomā, pievēršot uzmanību arī tiem pārkāpumiem, kurus ASV īsteno citās valstīs. Pārskatā ir teikts, ka ASV uzspiež savu varu citām valstīm, kā arī pārmet tām cilvēktiesību pārkāpumus, aizmirstot, ka arī ASV ar cilvēktiesībām ir problēmas. Paša ziņojuma mērķis ir “palīdzēt cilvēkiem saprast, kas patiesībā notiek ASV, kā arī atgādināt štatiem par to problēmām cilvēktiesību jomā”.

Sīkāk par šo pārskatu ir iespējams lasīt šeit: krieviski un angliski.

ASV otrdien publiskotajā ziņojumā pamatīga deva kritikas ir vērsta pret Krieviju, apvainojot Krievijas valdību korupcijā, masu mediju apspiešanā un vēlēšanu pārkāpumos, savukārt Krievijas tiesībsargājošās instances tiek apvainotas slepkavību izdarīšanā un spīdzināšanā.

Savā ziņojumā ASV analizē cilvēktiesību stāvokli vairāk kā 190 valstīs, galveno kritiku tradicionāli vēršot pret tādām valstīm kā Afganistāna, Ziemeļkoreja, Ķīna, Nepāla, Sīrija, Pakistāna, Sudāna un Zimbabve. Ķīna šobrīd tiek novērota pastiprināti, jo vasaras olimpiskās spēles notiks Pekinā. Ziņojuma autori norāda, ka 2007. gadā Ķīnā tika pastiprināta kontrole pār masu medijiem un internetu, kā arī ir pasliktinājies stāvoklis ar ticības brīvību budistiem Tibetā un musulmaņiem Siņdzjaņā.

Sudānā, kur pilnā sparā turpinās Darfūras asiņainā epopeja, situācija ar cilvēktiesībām saglabājas “drausmīga”. Zimbabvē, kur 2007. gada decembrī inflācija sasniedza 66 212.3%, situācija ir strauji pasliktinājusies, pastiprinājusies prezidenta Roberta Mugabes politisko pretinieku un kritiķu, kā arī ierindas pilsoņu vajāšana. Ziemeļkoreja, kas tur savus iedzīvotājus badā, lai varētu “pienācīgi” apbruņot savu miljonu armiju, turpina slaktēt savus iedzīvotājus bez jebkādiem tiesu instanču lēmumiem, savukārt Birmā (Mjanmā), kur nesen notika plaši budistu mītiņi par cilvēktiesību ievērošanu (trīs dienu laikā tie tika ar ieroču palīdzību apspiesti), “murgainais” cilvēktiesību stāvoklis dramatiski turpina pasliktināties.

Bildes avots.

 

Vēl par kandidātiem

Radio “Эхо Москвы” jau kādu laiku atpakaļ bija raidījums par ASV prezidenta vēlēšanām, kurš var lieti noderēt jebkuram, kurš vēlās noskaidrot ko sīkāk par priekšvēlēšanu gaisotni ASV un pašiem kandidātiem. Raidījumā piedalās “Эхо Москвы” galvenais redaktors Aleksandrs Venediktovs, žurnālists Vladimirs Pozners un žurnāliste Nargiza Asadova.

Klausīties iespējams “Эхо Москвы” mājaslapā.

“Гудбай, Америка!” – NTV sižets

Ir zināms fakts, ka ASV dzīvojošās indiāņu ciltis reizēm izvirza idejas par neatkarību no Amerikas, taču šis “seperātisms” parasti idejas līmenī arī noplok. Šķiet, vienīgi Krievijas, Venecuēlas, Kubas vai Irānas mediji varētu par indiāņu neatkarības cīņu ziņot tādā līmenī, kādā reiz tika ziņots par melnādaino vājprātīgo diskrimināciju štatos PSRS centrālajā televīzijā.

Krievijas TV jau atkal dzīvo “aukstā kara”  apstākļos. Ja vairs nav afroamerikāņu diskriminācijas, tad ir indiāņi, kuri  jau gadu desmitiem īsteno cīņu par savu pašnoteikšanos.

Iemesls joprojām ir Kosova, kuru Krievijas mediji pārdzīvot nespēj. Sižeta ideja laikam ir: pārliecināt Krievijas iedzīvotājus, ka ASV “dubultie standarti” Kosovas jautājumā varētu sākt graut pašu Ameriku no iekšienes. Un, paskat tik, ir jau, kas gribētu ar!

Saite uz NTV.

Kandidāti

Tuvojoties ASV prezidenta vēlēšanām vēlos piedāvāt Jums nedaudz plašāku informāciju par kandidātiem, kuriem ir vislielākās cerības iegūt ASV prezidenta amatu. Latvijas blogos cirkulē daži viedokļi par vēlamāko kandidātu, tad nu piedāvāju ar viņiem iepazīties.

Demokrātiskās partijas kandidāti

Hilarija Klintone

Bijusī ASV pirmā lēdija jau reiz ir uzstādījusi vairākus politiskos un biznesa rekordus. Vēl pirms ienākšanas politikā, 1979.

gadā, viņai izdevās kļūt par pirmo sievieti, kas ieguvusi partnera statusu prestižajā juridiskajā kompānijā Rose Law Firm.

2000. gadā viņa kļuva par pirmo sievieti-senatori no Ņujorkas štata, kā arī pirmo sievieti, kas bijusi prezidenta sieva un tikusi ievēlēta Senātā.

Tagad 60 gadus vecās Hilarijas ambīcijas ir sasniegušas nebijušu augstumu. 2006. gadā viņa paziņoja, ka Amerika ir gatava pirmajai prezidentei-sievietei. Ar savu lēmumu viņa gan nesteidzās: par savu nodomu pārstāvēt Demokrātu partiju ASV prezidenta vēlēšanās viņa paziņoja tikai 2007. gada 7. janvārī.

Līdz ievēlēšanai Senātā Hilarijas sabiedriski politiskās aktivitātes bija saistītas galvenokārt ar sieviešu un bērnu interešu aizstāvību un ar izglītības un veselības aizsardzības jautājumiem. Tas ir atstājis iespaidu arī uz viņas priekšvēlēšanu kampaņu. Klintone ir paziņojusi, ka ir izstrādājusi pasākumu kompleksu, kuriem būtu jāpalīdz jaunajiem vecākiem sabalansēt karjeru un ģimenes dzīvi, kā arī būtu jāaizstāv mātes tiesības lemt par savu bērnu. Kādreiz bijusi aktīva aizstāve idejai, ka lēmums par abortu ir jāpieņem tikai sievietei, no 2005. gada Hilarija uzstāj, ka ir jāpanāk kompromiss ar konservatīvajām kristiešu organizācijām, kuras uzstāj uz abortu aizliegšanu.

Tomēr Hilarijas Klintones darbošanās Senātā parāda, ka viņas interešu loks ir krietni plašāks nekā tikai sociālā politika. Neskatoties uz savu partijas biedru kritiku, viņa atbalstīja Džordža Buša lēmumu par militārās operācijas sākšanu Irākā, lai gan viņa kritizēja prezidenta administrāciju par nepietiekami efektīvu plānošanu un operācijas īstenošanu. Līdzīgi, kā citi kandidāti no Demokrātiskās partijas viņa sola izbeigt karu Irākā. Viņas trīspakāpju plāns piedāvā izvest karaspēku no Irākas, izveidot diplomātisko misiju sadarbojoties ar ANO un aktīvu ASV līdzdalību miera sarunās, lai veicinātu stabilitāti Tuvo austrumu reģionā.

Pirmsvēlēšanu runās gandrīz visi kandidāti (gan republikāņi, gan demokrāti) uzsver ASV imigrācijas sistēmas krīzi. Hilarija nav izņēmums un uzstāj uz stingrākiem pasākumiem nelegālās imigrācijas ierobežošanā. Tāpat Klintone iestājas par stingrāku sodu sistēmu tiem darba devējiem, kas izmanto zemi apmaksājamo nelegālo darbaspēku. Kā pamatojumu šādu pasākumu nepieciešamībai, Hilarija min to, ka lētā darbaspēka pieplūdums valstī atņem ASV pilsoņiem darba vietas un iespēju finansiāli sakārtot savu dzīvi.

Attiecībām ar Krieviju Hilarijas kampaņā ir ne mazāka loma kā citiem kandidātiem, lai gan neuzskata par iespējamu iejaukties citas valsts iekšējās lietās. „Mani pirmkārt uztrauc Krievijas darbības aiz tās robežām. Es nedomāju, ka būdama ASV prezidente, es varēšu ieteikt Krievijas pilsoņiem nomainīt valdību”. Viņa kritizē Bušu par viņa noslieci paļauties uz prezidenta labajām personīgajām attiecībām ar Putinu un šādu politiku sauc par naivu.

Baraks Obama

Baraks Obama ir otrs prezidenta amata kandidāts no Demokrātiskās partijas. Šis spilgtais un neordinārais politiķis īsā laikā ir spējis iekarot daudzu vēlētāju simpātijas.

Obama jau kopš jaunības ir interesējies par sociālajiem jautājumiem. Pēc augstskolas beigšanas viņš darbojās kādā labdarības grupā, lai palīdzēt nelabvēlīgo rajonu iedzīvotājiem. Tieši šī pieredze ir likusi viņam saprast, ka iedzīvotāju dzīves kvalitātes celšanai ir nepieciešamas pārmaiņas likumdošanā un politikā.

Pēc Hārvarda universitātes beigšanas Obama sāka nodarboties ar jurisprudenci, pārsvarā aizstāvot dažādās tiesās cilvēkus, kas cietuši no dažādām diskriminācijām. Politiskā karjera sākās Ilinoisas štata Senātā, kur viņš no 1997. līdz 2004. gadam pārstāvēja Demokrātu partiju.

Melnādainais deputāts sev uzmanību pievērsa 2004. gadā, kad viņš uzstājās ar prātā paliekošu runu Demokrātu kongresā Bostonā. Šajā runā viņš veltīja pamatīgu kritiku karam Irākā, pēc kā viņa reitingi strauji sāka kāpt un Obama tika ievēlēts Kongresā par Senatoru no Ilinoisas štata, vēlēšanās iegūstot 70% balsu.

Senātā Obama darbojās ļoti aktīvi, piedalījās daudzu komisiju darbā, bieži nākot klajā ar dažādiem racionalizācijas plāniem. Drīz jau maz kādam bija šaubas, ka Obama sevi virzīs uz prezidenta amatu. 2007. gada 10. februārī Ilionoisas štata pilsētā Springfīldā, Obama oficiāli paziņoja, ka sāk cīņu par izvirzīšanu prezidenta amatam.

Obama ļoti nopietni sāka savu kampaņu. Sākumā bija aktīva aģitācija internetā, tad viņš ieguva Holivudas zvaigžņu atbalstu un meklēja atbalstu ASV presē. Runā, ka Obama savai kampaņai ir iztērējis krietni vairāk naudas nekā viņa konkurenti, presē baumoja, ka Obama daļu šo līdzekļu ir ieguvis no Čikāgas būvuzņēmēja Entonija Rezko, kurš drīz stāsies tiesas priekša par krāpšanu, mahinācijām un naudas atmazgāšanu. Obama par šo ir oficiāli atvainojies un solījis atgriezt šo naudu atpakaļ.

Par vienu savas kampaņas galvenajām tēzēm Obama ir izvēlējies jautājumu par „amerikāņu sapni”. Viņš bieži runā par daudzu amerikāņu smago stāvokli, ka 47 miljoni iedzīvotāju nevar apmaksāt veselības apdrošināšanu, nevar saviem bērniem sniegt labu izglītību. „Amerikāņu sapnis” Obamas izpratnē ir katrai ģimenei iegūt īpašumā savu māju, iegūt izglītību un saņemt veselības uzlabošanas un uzturēšanas pakalpojumus. Viņš uzskata, ka pieturoties pie tās nodokļu politikas, kuru uztur Buša administrācija, šādi pašsaprotami mērķi kļūst neiespējami, aug plaisa starp bagātajiem un nabagajiem, bet vidusslānis, kas ir sabiedrības pamatā, dzīvo arvien sliktāk.

Obama uzskata, ka lēmums par iebrukšanu Irākā bija kļūdains. Savas ievēlēšanas gadījumā Obama sola karaspēku no Irākas izvest līdz 2009. gada martam un uzskata, ka tas ir vienīgais ceļš, lai uzsāktu konstruktīvu dialogu ar Irākas līderiem un atrastu kompromisa lēmumu Tuvo austrumu jautājuma atrisināšanai. Irāka vajadzētu palikt pavisam nelielam skaitam ASV kareivju, bet viņu pilnvarām būtu jābūt šaurākām, nekā tām, kuras piedāvā Hilarija Klintone.

Tāpat kā citi kandidāti, arī Obama izstrādā plānus, lai ierobežotu nelegālo imigrāciju, taču uzskata, ka masveida deportācijas nav izeja. Obamas izstrādātā reforma šajā jautājumā paredz, ka nelegālajiem ieceļotājiem, kas jau dzīvo ASV teritorijā ir jādod iespēja palikt valstī pēc tam, kad tie būs samaksājuši sodu, nodokļus, nokārtos angļu valodas eksāmenu un apliecinās, ka nav pastrādājuši noziegumus.

Rasu segregācijas jautājumiem Obama savās runās pieskaras reti un daudzi analītiķi uzskata, ka tas ir pareizi, jo spekulācijas ar afroamerikāņu ciešanām nevar izsaukt sabiedrības (un galvenokārt jau melnādaino iedzīvotāju) simpātijas.

Republikāņu parijas kandidāts

Džons Makkeins

Senators Džons Makkeins var kļūt par visvecāko ASV prezidentu. Iespējamās inaugurācijas dienā viņam būs jau 72 gadi. Bet vecums nav galvenais Makkeina trūkums, daudzus vēlētājus uztrauc viņa stingrais atbalsts Buša nepopulārajai politikai Irākā. Tomēr, paša Makkeina popularitāte sakņojas citā nepopulārā karā – Vjetnamas karā.

Džons Makkeins ir dzimis 1936. gadā armijas bāzē militāristu ģimenē un, sekojot tradīcijām, ieguva atbilstošu izglītību un sāka dienēt gaisa spēkos. 1967. gadā viņa pilotētā lidmašīna tika notriekta virs Hanojas un līdz 1973. gadam Makkeins atradās vjetnamiešu gūstā.

Vjetnamieši piedāvāja viņu atbrīvot priekšlaicīgi dēļ gūstekņa tēva augstā amata, taču Makkeins atteicās un šis gadījums ir iegūlies pamatā viņa popularitātei ASV. 1981. gadā viņš atvaļinājās no dienesta, 1983. gadā kļuva par Pārstāvju palātas locekli, pēc sešiem gadiem par senatoru.

Republikāņu vidū Makkeins tika uzskatīts par brīvdomātāju, kurš bija gatavs iet pret partijas līniju. Iestājās par lielu atklātību politisko kampaņu finansēšanā, kas nepatika partijas vadītājiem, kuri balstījās uz lielajiem uzņēmējiem. 2000. gadā senators nolēma mest izaicinājumu partijas elitei un cīnīties par prezidenta amatu.

Kampaņa, kas notika zem godīguma un atklātības lozungiem, sākumā nesa labus rezultātus, bet beigās izgāzās. Teksasas gubernators Džordžs Bušs spēja sev piesaistīt ļoti nozīmīgu republikāņu grupu – reliģiozos konservatīvos, kuri Makkeinu uztvēra ar lielām aizdomām. Bez tam tika palaistas baumas par šaubīgo Makkeina privāto dzīvi un senators bija spiests izstāties no sacensības.

No visiem republikāņu kandidātiem Makkeins bija pats aktīvākais Buša politikas aizstāvis, daudzi jau paspēja atvadīties no Makkeina-kanidāta, bet viņš nepadevās un sāka iegūt popularitāti. Kad no sacensības izstājās bijušais Ņujorkas mērs Rūdolfs Džuliāni (kurš pēc tam aicināja atbalstīt Makkeinu), senatora kampaņa ieguva izšķirošo izrāvienu.

Izmantoti materiāli no šejienes.