Posts tagged ‘āfrika’

Nelsonam Mandelam šodien 90 gadu jubileja

mandela1 Tieši šodien, 18. jūlijā Nelsons Mandela – pirmais melnādainais Dienvidāfrikas  republikas (DĀR) prezidents, cīnītājs par aparteīda atcelšanu, pats populārākais politieslodzītais pasaulē, kas cietumā pavadījis 27 gadus, svin savu 90 dzimšanas dienu. Lai gan aktīvās politiķa gaitas savā dzimtenē Mandela ir beidzis, viņš turpina aizstāvēt cilvēktiesīas visā pasaulē.

Pēc daudziem izsekošanas un vajāšanas gadiem Mandela aicināja melnādainos un baltādainos DĀR iedzīvotājus samierināties vienam ar otru. Kā neapšaubāms melnādaino iedzīvotāju pielūgsmes objekts, Mandela pakāpeniski ieguva simpātijas arī baltādaino iedzīvotāju vidū, kļūstot par jaunās Dienvidāfrikas – nācijas, kas sastāv no visām varavīksnes krāsām” – simbolu.

Rolihlahla Mandela – tā viņu sauca līdz viņš iestājās skolā – ir cēlies no karaliskas dinastijas, kas pārvaldīja Tembu cilti. Rolihlahla Mandela bija pirmais savas ģimenes pārstāvis, kas gāja mācīties skolā. Tur viņš arī ieguva savu vārdu Nelsons – par godu admirālim Horācijam Nelsonam. ‘Par Nelsonu viņu sāka saukt skolotāji, kas uzskatīja, ka Rolihlahla ir pārāk sarežģīts vārds, lai to izrunātu. Pēc skolas beigšanas Mandela iestājās universitātē, taču jau pēc pirmā kursa tika izslēgts par piedalīšanos protesta akcijās, kas tika vērstas pret universitātes administrāciju.

1948. gadā rasu konflikts DĀR strarp melnādaino vairākumu un baltādaino mazākumu sasniedza apogeju – tika ieviesta aparteīda sistēma. Tā ir valsts virzīta rasu segregācijas politika, kuras iniciatori bija afrikaneri (DĀR baltādainie Apartheid_sign iedzīvotāji, holandiešu kolonizatoru pēcteči) un briti, kas bija ieinteresēti, lai valsts pamatiedzīvotāji atrastos otršķirīgā stāvoklī. Diskriminējošā likumdošana, kas tika pieņemta, paredzēja melnādaino iedzīvotāju izmitināšanu speciālos rezervātos, kur baltādainie cilvēki fakiski nedrīkstēja nemaz atrasties. Melnādaino izbraukšana no rezervātiem bija aizliegta ar likumu, turklāt, aparteīda gaidā melnādainajiem tika atņemtas gandrīz visas tiesības.

Aparteīds DĀR tika atcelts tikai 1994. gadā, un liela loma tajā bija tieši Nelsonam Mandelam un viņa līdzgaitniekiem no Āfrikas nacionālā kongresa (ANK).

Mandela diskrimināciju režīmam sāka pretoties jau studenta gados – Mandela kļuva par masveida pilsoniskās protesta kampaņas vadītāju. 1956. gadā viņš tika apsūdzēts valsts nodevībā par ANK brīvības hartas izstrādi.

Vēlāk Mandela sāka vadīt ANK militāro spēku, kas sāka fizisku cīņu pret rasistiem. 1962. gadā Mandela tika notverts, turklāt Mandelu policijai izdeva ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes aģenti, jo tās operācijas, kuras veica Mandela tika klasificētas ASV kā terorisms.Mandela_94

1964. gadā Mandelam piesprieda mūža ieslodzījumu. Tajos laikos visus ieslodzītos cietumos dalīja klasēs. Mandela dabūja viszemāko klasi, jo viņš bija melnādainais un tika ieslodzīts par politisku noziegumu.

1970. un 1980. gados cīņa ar aparteīdu kļuva par vienu no ANO prioritārajiem uzdevumiem. Ar pamatīgu starptautiskās sabiedrības spiedienu, Mandela tika atbrīvots no ieslodzījuma 1990. gadā, kad par DĀR prezidentu kļuva Frederiks de Klerks, aktīvs Nacionālās partijas darbonis. Nacionālā partija bija tā, kas virzīja aparteīda politiku.

Savā inaugurācijas runā de Klerks paziņoja, ka ir pienācis laiks būvēt jaunu DĀR, kas vairs nebalstītos uz rasismu, ka ir nepieciešams pārskatīt diskriminējošosfree likumus un dot visiem iedzīvotājiem vienādas tiesības, neatkarīgi no to ādas krāsas. Tika noņemts aizliegums ANK veikt jebkādas darbības, Mandela tika atbrīvots. Sākumā Mandela un de Klerks bieži iesaistījās asās vārdu apmaiņās, bet situāciju atrisināja Nobela miera prēmija, kuru viņi abi saņēma 1993. gadā.

1994. gadā Mandela kļuva par DĀR prezidentu. Tolaik viņam jau bija 77 gadi.

Mandela saprata, ka slikti saprot visas politiskās batālijas, tāpēc savas funkcijas viņš ierobežoja, atstājot sev tikai ceremoniālās valsts vadītāja funkcijas. Reālā valsts vara tika nodota Tabo Mbeki, kas ir līdzšinējais valsts prezidents. Pēc tam, kad Mandela 1999. gadā aizgāja no prezidenta amata, viņš savu uzmanību koncentrēja uz sava fonda darbību.

Mandelam kopā ir bijuši seši bērni, trīs no kuriem ir miruši. Viņa dēls 2005. gadā nomira ar AIDS. No tā laika par vienu no Mandelas fonda prioritātēm kļuva cīņa ar AIDS. 2001. gadā Mandelam tika diognosticēts vēzis.

Mandelas inaugurācijas runa:

Simple Minds dziesma, kas veltīta Nelsonam Mandelam:

18. jūlijs, 2008 at 2:22 pēcpusdienā 3 komentāri

Kas kopīgs Krievijai un Nigērijai?

Tieši pirms gada Nigērijā tika veikta varas nodošana – bijušais prezidents izvēlējās savu pēcteci un nosauca viņu par savu amata mantinieku. Tieši tāpat kā Krievijā, toreizējā prezidenta izvēle tika apstiprināta vēlēšanās, kurās prezidents tika uzskatīts par nacionālo līderi. Tomēr, gadu pēc vēlēšanām, šis modelis cieta sakāvi: amata mantinieks, jaunais prezidents vairs negribēja kalpot sava patrona vēlmēm un visa rezultātā bijušais prezidents tika atzīts par visas Nigērijas valsts vēsturē lielāko zagli.

Krievijas žurnāls Esquire ir publicējis Krievijas un Nigērijas politisko sistēmu salīdzinošu analīzi un kopumā tiek atzīts, ka atšķirības nemaz nav tik lielas.

Nigērija un Krievija ir līdzīgas valstis, gan pēc politiskās sistēmas gan arī pēc to ekonomiskajiem rādītājiem. Gluži tāpat kā Krievijai, Nigērijai ekonomika balstās uz ienākumiem no naftas tirdzniecības un abām valstīm ir raksturīgas vājas politiskās institūcijas.

Ir izdota arī grāmata par šo tēmu: “А чем Россия не Нигерия?”, kurā šīs abas valstis tiek nostādītas blakām kā identiskas, ja skatās pēc ekonomikas attīstības scenārijiem. Šajā grāmatā tāpat tiek analizēti korupcijas iemesli un izskaidrots, kāpēc šo ar naftu pārbagāto valstu iedzīvotāji dzīvo nabadzībā, investīvijas ir mazas, bet viss naudas kapitāls tiek novirzīts uz rietumu bankām.

Un beigās vēl viena interesanta ziņa. 2006. gada decembrī BBC veica pētījumu (PDF) 33 valstīs visā pasaulē ar  mērķi parādīt, kā cilvēki pasaulē vērtē lielvalstis, kas mēģina noteikt pasaules politiskos procesus. Toreiz visnegatīvāk tika novērtēta  Irāna, tai sekoja ASV, bet trešo vietu ieņēma Krievija. Visvairāk negatīvu vērtējumu Krievija saņēma Somijā,  bet no visām 33 pasaules valstīm vispozitīvāk Krieviju novērtēja tieši Nigērjas iedzīvotāji.

15. aprīlis, 2008 at 2:28 pēcpusdienā Komentēt

Čārlzs Teilors

Hāgas tribunāls šobrīd skata lietu par Libērijas bijušā prezidenta Čārlza Teilora pastrādātajiem noziegumiem laikā, kad viņš ieņēma šīs Āfrikas valsts prezidenta krēslu. Vakar liecības beidza sniegt viens no kādreizējā diktatora līdzgaitniekiem (liecināja viņš trīs dienas pēc kārtas) un šīs liecības ir šokējošas.teilors-tiesa.jpg

Jau no 7. janvāra procesa gaitā tiek nopratināti liecinieki – gan bijušie diktatora līdzgaitnieki, gan režīma upuri, kas stāstīja par spaidu darbiem, seksuālu vardarbību, slepkavībām, spīdzināšanu un visu pārējo, kas pamazām sāka iezīmēt patieso ainu, kas notika Libērijā laikā no 1997. līdz 2003. gadam. Neviens no lieciniekiem nevarēja iztraucēt Teilora mieru: viņš tiesā atradās ģērbies izcilā uzvalkā un mierīgi deva norādījumus saviem advokātiem un izdarīja piezīmes bloknotā.

Taču tad sāka liecināt cilvēks vārdā Džozefs Merzahs, kurš lietišķi izstāstīja par daudzajām slepkavībā, izvarošanām un citiem noziegumiem, kas tika paveikti gan Libērijā, gan tās kaimiņvalstīs, pēc tiešām Teilora pavēlēm, taču sevišķi detalizēti Merzahs izstāstīja par bijušā diktatora aizraušanos ar kanibālismu – bijušais prezidents esot vadījis kādu slepenu kopienu “Rogo”, kas tad arī ir nodarbojusies ar kanibālisma rituāliem.

Marzahs informēja, ka Teilors un viņa tuvākie līdzgaitnieki, šīs slepenās kopienas ietvaros ir ēduši savu nogalināto konkurentu sirdis, bet 1995. gadā ir veikuši rituālu, kurā tika apglabāta dzīva grūtniece, kā arī gabalos sarauta dzīva aita. To visu ir darījis arī pats Teilors, bet Merzahs neko nenožēlo, jo esot rīkojies saskaņā ar sava “fīrera” Teilora pavēlēm.

Ja viss teiktais ir patiesība, tad Teilors var pievienoties pārējiem Āfrikas diktatoriem, kuri ir turēti aizdomās par kanibālismu. Viens no visplašāk zināmajiem ir kādreizējās Centrālāfrikas republikas diktators Žans Bedels Bokasa. Nabadzīgo valsti viņš pārvaldīja septiņus gadus, taču pēc viņa režīma krišanas un nāves atklājās vājprāts, kas darījās viņa “galmā”. Savus politiskos oponentus viņš mērdēja badā un izbaroja krokodīliem, esot nogalinājis un arī ēdis teju visus, kas nelaikā gadījās pa ceļam.

Bilde no Xinhua

Vairāk lasiet šeit

20. marts, 2008 at 1:50 pēcpusdienā Komentēt


Pierakstīties uz RSS

Saņem jaunākos rakstus savā e-pastā!

Kalendārs

jūnijs 2017
Pi Ot Tr Ce Pi Se Sv
« Aug    
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930  

Fīdi

Citi

W3Counter Web Stats
counter
Directory of Politics Blogs