Posts tagged ‘gruzija’

Putins piedraudējis anektēt daļu Ukrainas

Krievijas prezidents Vladimirs Putins Bukarestē neaprobežojās ar līdz šim zināmajiem skaļajiem paziņojumiem, tostarp arī par Latvijas demokrātiju un nepilsoņu tiesībām. NATO samita ietvaros notika arī NATO un Krievijas padomes slēgtā sēde, kurā Putins deva mājienus, ka gadījumā, ja Ukraina iestājas NATO, tā pārstās eksistēt kā vienota valsts. Šāda informācija ir laikraksta “Коммерсант” rīcībā. Turklāt, Putins paziņoja, ka Gruzijas uzņemšanas gadījumā, Krievija atzīs Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību, lai izveidotu “buferzonu” starp Gruziju (NATO dalībvalsti) un Krieviju.

Laikrakstam ir informācija, ka Putins tikšanās laikā ir apliecinājis: Maskava NATO tālāko paplašināšanos uzskata par draudu KRievijas interesēm un ir piesolījis adekvātus atbildes soļus. Par Gruziju Putins esot runājis ļoti mierīgi, tā ziņo laikraksta avots, bet, tikklīdz sākās sarunas par Ukrainu, Putins esot aizsvilies. Bušam Putins esot teicis burtiski sekojošo: “Tu taču nesaproti, Džordž, ka Ukraina – tā pat nav valsts. Kas ir Ukraina? Daļa tās teritorijas ir Austrumeiropa, bet daļa, turklāt būtiska daļa, ir Krievijas dāvinājums.” Un tūlīt pat esot devis mājienus, ka Ukrainas uzņemšanas gadījumā, šī valsts beigs pastāvēt. Faktiski Putins ir piedraudējis, ka Krievija var anektēt Krimu un Austrumukrainu.

Oficiāla apstiprinājuma šiem Putina paziņojumiem nav, taču jau nākamajā dienā, 5. aprīlī, virkne Kremlim pietuvināto politologu sāka runāt, ka Ukrainas iestāšanās NATO ir potenciāls valsts sadalīšanās iemesls, un tieši tāpēc Ukraina nekad netiks uzņemta aliansē. Laikraksts atzīmē, ka tieši tādā veidā šie Putina mājieni ir aizgājuši tautā. Kā zināms, Bukarestes samita dalībnieki nolēma pārcelt lēmuma pieņemšanu Ukrainas un Gruzijas jautājumā uz decembri, kad notiks alianses ārlietu ministru tikšanās.

Ukrainas puse uz šiem Putina paziņojumiem oficiāli pagaidām nav reaģējusi, taču vairāku Ukrainas politiķu izteikumi liecina, ka noskaņojums ir sekojošs: Ukraina Plānam par iestāšanos NATO pievienosies, nekādas valsts dalīšanās nebūs, Krievija vienkārši cenšas visus iebiedēt, lai neizlaistu Ukrainu no Krievijas Federācijas ietekmes zonas.

Opozīcijā esošais Krievijas politiķis Boriss Ņemcovs attiecības starp Krieviju un Ukrainu ir raksturojis sekojoši: “Ziniet, kur ir problēma? Putins saprot, ka Ukrainas iestāšanās NATO padarītu demokratizācijas procesus Ukrianā par neatgriezeniskiem. Bet viņš to negrib. Putins nemīl Ukrainu un tās politiku tikai tāpēc, ka Ukraina būvē demokrātiju. Tas viņu tracina, jo viņš pats grib būvēt autoritāru valsti. Putinam piemīt sistēmiska nepatika pret jebkādiem demokrātiskiem institūtiem”. Plašāka intervija ar Ņemcovu lasāma šeit.

Bilde no nrcu.gov.ua

8. aprīlis, 2008 at 9:56 priekšpusdienā Komentēt

Dažiem nāksies uzgaidīt

jushenko_bush.jpg

NATO samitā Bukarestē nav pieņemts lēmums par Ukrainas un Gruzijas pievienošanos Rīcības plānam dalībai NATO, taču ir dotas garantijas par šo valstu iestāšanos NATO pārskatāmā nākotnē. Formāli sanāk, ka ASV prezidentam Džordžam Bušam nav izdevies pārliecināt pārējos alianses dalībniekus par šo valstu uzņemšanas nepieciešamību NATO, tomēr pasludinot samita noslēgumu, NATO ģenerālsekretārs Shēfers paziņoja, ka Ukrainas un Gruzijas dalība NATO ir atrisināts jautājums: “Uraina nav saņēmusi uzaicinājumu pievienoties Rīcības plānam. Tomēr valstu vadītāji ir pieņēmuši lēmumu par intensīvu politisko konsultāciju augstākajā līmenī sākšanu ar Gruzijas un Ukrainas valdībām, lai atrisinātu jautājumus, kas ir palikuši līdz pārejai uz Rīcības plāna izpildīšanu”.

Ukrainas prezidents Viktors Juščenko tikmēr ir pieprasījis, lai samita beigu deklarācijā tiktu norādīts konkrēts datums, kad Ukraina pievienosies Rīcības plānam – 2008. gada decembris vai 2009. gada pavasaris. Pretējā gadījumā Juščenko draud pamest samitu. Gruzija tikmēr ir apvainojusi Krieviju tajā, ka jautājums par Gruzijas uzņemšanu ir atlikts.

Kuras valstis kā balsoja?

ASV pozīciju atbalstīja galvenokārt NATO nesen uzņemtās austrumeiropas valstis, tostarp arī Latvija, atbalstu izteica arī Kanāda. To valstu saraksts, kas Buša pozīcijai nepiekrita ir krietni garāks: Vācija, Francija, Spānija, Lielbritānija, Itālija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga.

Uzņemtās valstis un Maķedonijas gadījums.

Otrs svarīgais jautājums, par kuru bija jālemj – jaunu valstu uzņemšana NATO. Horvātija un Albānija tika uzņemtas, taču Maķedonija saņēma atteikumu valsts nosaukuma dēļ. Pret Maķedonijas uzņemšanu nobalsoja tikai Grieķija, bet ar to ir pietiekami – lēmumi par jaunu dalībvalstu uzņemšanu tiek pieņemti vienbalsīgi.

Lieta ir tāda, ka Grieķija jau pusotru gadu desmitu pieprasa, lai Maķedonija nomainītu savu nosaukumu uz citu, jo tā saucās viens no Grieķijas apgabaliem. Atēnās ir bažas, ka Maķedonija citādā gadījumā var izvirzīt teritoriālas pretenzijas pret Grieķiju. Atēnu pārstāvis Bukarestē paziņoja, ka nav loģiski, ka aliansē tiek uzņemta valsts, kurai nav atrisināti principiāli jautājumi ar esošu dalībvalsti. Paši grieķi ir paziņojuši, ka viņu pozīciju ir atbalstījusi Francija, Itālija un Spānija, kaut gan to apstiprinošu paziņojumu no šīm valstīm nav bijis.

Ziņu sižets par tēmu no RussiaToday:

Bilde no NY Times

Par Krievijas paziņojumiem samita noslēguma deklarācijas sakarā būs atsevišķs raksts, lai arī nostāja ir redzama jau sižetā.

3. aprīlis, 2008 at 3:39 pēcpusdienā Komentēt


Pierakstīties uz RSS

Saņem jaunākos rakstus savā e-pastā!

Kalendārs

augusts 2017
Pi Ot Tr Ce Pi Se Sv
« Aug    
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031  

Fīdi

Citi

W3Counter Web Stats
counter
Directory of Politics Blogs