Posts tagged ‘putins’

Portreti

Krievijas Valsts Domes deputāti ir atrisinājuši jautājumu, kuram portretam  vajadzētu karāties pie viņu kabinetu sienām – prezidenta Medvedeva vai premjera Putina. putinsTagad karājas abi. Dažiem tie ir pielikti tā, ka abi valsts vadītāji it kā skatās viens uz otru, citiem deputātiem ir portreti, kuros attēloti abi personāži vienā bildē.

Piemēram, Konstutucionālās likumdošanas komitejas vadītāja kabinetā, vietā, kur kādreiz bija Putina portrets, tagad ir pielikta Medvedeva bilde, bet Putins ir pārvietots tam pretī. Medvedevs aiz muguras, bet Putins tieši priekšā darba vietai. Pirmais vice-spīkers katru portretu ir ievietojis savā telpā – Putins ir novietots darba kabinetā, bet Medvedevs pieņemšanas telpā.

“Московский комсомолец” raksta, ka Valsts Domes veikalos ir parādījušies “divgalvaini” portreti – Medvdevs un Putins galvas kopā salikuši Krievijas karoga fonā. Maza bildīte, kas liekama uz galda maksā 450 rubļus (9 lati), bet liels portrets, kas novietojams pie sienas – 1350 rubļus (27 latus). Mazās bildītes gan neesot diez ko pieprasītas, pērk tās, kas lielākas un dārgākas, dārgākā bilde maksā 28000 rubļu (560 latus) un ir diezgan pieprasīta.

Taču, Komunististiskās partijas deputātu kabinetos nekad nav bijusi Putina bilde pie sienas – tagad nav arī Medvedeva. Kāda kompartijas deputāta kabinetā viss ir pa vecam – uz neliela postamenta stāv Ļeņina krūšutēls, blakus – maršals Žukovs, bet nedaudz sāņus – Mihails Lomonosovs.

Paša Medvedeva kabinetā vispār nav nekādu portretu, tikai neitrāla dabas ainava. Putina laikā prezidenta kabinetā bija novietotas divas gleznas ar nedaudz nomācošiem mežu skatiem, vienā no tiem bija redzami lāči.

15. jūlijs, 2008 at 10:14 priekšpusdienā 2 komentāri

Nomainījās

Krievijā šodien notika pirmā oficiālā varas nodošanas ceremonija valsts vēsturē. Varas nodošana Vladimiram Putinam pirms astoņiem gadiem notika situācijā, kad tā laika prezidents Boriss Jeļcins bija priekšlaicīgi atkāpies no amata un Putins pildīja prezidenta amata pienākumus. Šoreiz, kā jaunā prezidenta Dmitrija Medvedeva inaugurācijas pasākumā savā runā uzsvēra Putins, shēma, kādā notika varas nodošana bija demokrātiska.

Pati prezidenta inaugurācijas ceremonija saīsinātā versijā ir redzama šajā ziņu sižetā.

  • Divas nianses par pašu ceremoniju. Pirmā bija vērojama jau pašā sākumā, kad uz improvizētās skatuves, pa vienam, uznāca trīs valsts amatpersonas. Valsts Domes priekšsēdētājs Boriss Grizlovs (partija “Vienotā Krievija”), Federācijas padomes priekšsēdētājs Sergejs Mironovs (partija “Taisnīgā Krievija”) un bezpartejiskais Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Valērijs Zorkins. Klātesošie aplaudēja tikai “Vienotās Krievijas” pārstāvim Grizlovam.
  • Otra nianse ir būtiskāka. Putins savā “atvadu” runā pateica frāzi, ka galvenais viņa pienākums esot prezidenta amatā astoņus gadus ir bijis “sargāt Krieviju” un šim uzstādījumam viņš esot godprātīgi sekojis un turpinās sekot visu dzīvi. Skaidrs, ka 8. maijā Putins tiks apstiprināts par Krievijas premjeru, bet uzreiz rodas jautājums. Kas būs tālāk, 2012. gadā?

Otra lieta, kas šodien ļoti piesaistīja ir Rietumu masu mediju reakcija uz visu notiekošo. Kopējais iespaids ir tāds, ka rietumos cer, ka Medvedevs tomēr nebūs pilnīga Putina marionete, ka ar viņu būs iespējams diskutēt par cilvēktiesībām, par tiesiskumu kopumā.

Financial Times (FT) raksta, ka viss ir Medvedeva rokās. Ja viņš pareizi izspēlēs savas kārtis, tad viņam ir visas iespējas iegūt ietekmi. Īsumā jau viss ir ātri izdarāms: prezidents Medvedevs var atlaist premjeru Putinu vienas dienas laikā, taču ietekme, par kuru runā FT, ir ietekme uz Kremļa klaniem, kurus Putins līdz šim vadīja kā tiesnesis šo klanu savstarpējās cīņās. Galu galā, Putins pats reizēm ir devis mājienus, ka viņš ir noguris, ka viņš gribētu aiziet, taču viņa uzbūvētā Kremļa sistēma ir tāda, ka bez Putina viņa eksistēt nevar.

Medvedevam nav padomju karjeras pagātnes, viņš tomēr ir jurists, kurš tiesiskuma nodrošināšanu uzskata par savu galveno uzdevumu. Tas lielā mērā attiecās arī uz tādu personāžu kā bijušo JUKOS vadītāju Mihailu Hodorkovski. Starp citu, šodien parādījās ziņa, ka uz Itālijas premjeru Silvio Berluskoni tiekot izdarīts spiediens no sabiedrisko organizāciju puses, lai tas sāktu runāt ar Medvedevu par Hodorkovska atbrīvošanu no cietuma.

Raksta nobeigumā FT gan aicina Rietumvalstu līderiem nebūt naiviem. Nevar vairs klausīties, ko Krievija runā, vajag skatīties, ko Krievija dara. Tā tomēr ir valsts, kas vārdos ir draudzīga Rietumiem, bet praksē tā pretojas NATO paplašināšanai, atbalsta dažādas seperātiskās republikas, kas saspīlē attiecības ar Gruziju. Paziņojumi, ar kādiem regulāri apmainās Krievija un Gruzija ir satraucoši – Gruzija tikko deva skaidrus mājienus, ka karš starp Gruziju un Krieviju ir teju neizbēgams.

Visas šīs lietas parādīs, kas notiek Kremlī. Saukt Medvedevu par liberālu politiķi ir greizi, Putina komandā tādu cilvēku nevar būt. Taču, prezidentam Krievijā ir teju neierobežota vara, ja prezidentam Medvedevam vara “iegaršosies”, tad notikt var jebkas – arī iespējamās norunas, ka Medvedevs ir tikai uz laiku iecelts, var ātri izzust. Un iespējams, ka Medvedevs nemaz nedomā tā kā Putins. Tas viss būs drīz redzams tuvāko gadu laikā.

Laikraksts Diena šodien pareizi atzīmēja par Maskavā klīstošo joku: Krievijas ģērbonis ar divgalvaino ērgli šobrīd ir aktuālāks kā jebkad.

Un nobeigumā anekdote vai stāsts no Mr. Parker bloga Владимир Владимирович™. Lieta ir tāda, ka Putina valdībā iespējams būs pat 11 vicepremjeru, kuros viņš plāno salikt savus cilvēkus, lai tie atkal kontrolētu citus cilvēkus.

Однажды Владимир Владимирович™ Путин сидел в своем кремлевском кабинете и мысленно прощался с ним навсегда. Вдруг на широком президентском столе зазвонил телефон. Владимир Владимирович™ немедленно снял трубку.
– Слышь, брателло, – раздался в трубке голос заместителя руководителя Администрации Владимира Владимировича™ Игоря Ивановича Сечина, – А кем я в твоем правительстве буду работать? Министром что ли?
– Министром? – удивился Владимир Владимирович™, – А что ты умеешь?
– Так это… – немного смутился Игорь Иванович, – Разрулить могу. Развести если что. Потереть там…
– Понятно, – сказал Владимир Владимирович™ и что-то пометил в своем президентском блокноте, – Будешь первым вице-премьером.
– Спасибо! – радостно отвечал Игорь Иванович, но Владимир Владимирович™ уже положил трубку.
Телефон немедленно зазвонил снова. Владимир Владимирович™ снял трубку.
– Слышь, брателло, – раздался в трубке голос пресс-секретаря Владимира Владимировича™ Алексея Алексеевича Громова, – А кем я в твоем правительстве буду работать?
– А что ты умеешь? – спросил Владимир Владимирович™.
– Че я умею… – пробормотал Алексей Алексеевич, – Пресс-секретарь я… че тут уметь?
– Значит, – сказал Владимир Владимирович™ и что-то пометил в своем президентском блокноте, – Будешь вице-премьером.
– Спасибо! – обрадовался Алексей Алексеевич, но Владимир Владимирович™ уже положил трубку.
Телефон немедленно зазвонил снова. Владимир Владимирович™ снял трубку.
– Слышь, брателло, – раздался в трубке голос председателя Правительства Виктора Алексеевича Зубкова, – А я кем буду в твоем правительстве?
– Будешь вице-премьером, – ответил Владимир Владимирович™, что-то пометил в своем президентском блокноте, положил трубку и немедленно снял ее снова.
– Слышь, брателло, – раздался в трубке какой-то голос.
– Вице-премьером, – сказал Владимир Владимирович™ и положил трубку.
– Одиннадцать штук уже… – пробормотал Владимир Владимирович™, глядя в блокнот, – Надо бы с этим делом завязывать….
Владимир Владимирович™ захлопнул блокнот и отключил телефон.

Ja video nav redzams, spiediet šeit vai šeit.

7. maijs, 2008 at 10:39 pēcpusdienā Komentēt

Kremļa kadru rotācija – kas vadīs “Gazprom”?

putin_zubkov Krievijas premjers Viktors Zubkovs pirmo reizi ir publiski pieļāvis iespēju, ka pēc 7. maija, kad viņa krēslā sēdīsies līdzšinējais prezidents Vladimirs Putins, Zubkovs varētu ieņemt “Gazprom” direktoru padomes priekšsēdētāja amatu.

“Gazprom” direktoru padomes priekšsēdētāja vēlēšanas notiks jūnijā un pats Zubkovs saka: “Ja vēlēšanas noritēs normāli, tad es varētu ieņemt šo amatu”.

Visādā ziņā, šāda amatu rokāde ir vēl nepieredzētu apmēru. Šobrīd “Gazprom” direkoru padomes priekšsēdētājs ir jaunievēlētais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. Viņš, tātad, kļūst par prezidentu, Zubkovs aiziet viņa vietā vadīt “Gazprom”, bet Zubkova vietā nāk prezidents Putins.

Pēc teju sensacionālās Zubkova iecelšanas par Krievijas premjeru, Zubkovs pats negaidīti paziņoja par viņa iespējamu kļūšanu par Krievijas prezidentu. Tā tomēr jau bija iestrādāta prakse, ko ieviesa jau Putins – premjers, kurš sāk darbu neilgi pirms prezidenta vēlēšanām, pēc neilgas strādāšanas savā amatā kļūst par prezidentu. Tomēr, Zubkovs toreiz pats sev uzlika noteikumus – uz prezidenta amatu viņš kandidēs, “ja kaut ko man izdosies izdarīt premjera amatā”. Trīs mēnešus vēlāk kļuva skaidrs, ka ar prezidentu kļūs Medvedevs. Tad iznāk, ka Zubkovs nav savu nosacījumu izpildījis – neko nav izdarījis, vai arī vienkārši viņa kandidatūra Kremlī nemaz netika izskatīt. Un radās lielais jautājums: kāpēc Putinam vispār bija vajadzīgs Zubkovs premjerministra kārtā, ja skaidrs bija tautas atbalsts Medvedevam? Tikai tad, kad sāka baumot, ka Zubkova karjera turpināsies “Gazprom”, viss nostājās savās vietās.

“Gazprom” raksturojums un nozīmegazprom

“Gazprom”‘ vadītāja amats Kremlī tiek uzskatīts par stratēģiski vienu no vissvarīgākajiem. Kompānija nodrošina 13% no visiem ienākumiem valsts budžetā, bet tā kapitalizācija sasniedz 330 miljardus dolāru.

“Gazprom” ir pasaules lielākā gāzes kompānija pasaulē. Tās galvenie uzņēmējdarbības veidi ir gāzes ģeoloģiskā meklēšana, gāzes un citu energoresursu ieguve, transportēšana, uzglabāšana, pārstrāde un realizācija. Krievijas Federācijai pieder akciju kontrolpakete, tā kontrolē 50.002% no visām akcijām.

“Gazprom” pieder pasaulē lielākās dabas gāzes rezerves. Uzņēmuma daļa pasaules rezervēs ir 17%, Krievijas rezervēs – 60%. Kopējā “Gazprom” gāzes rezervju vērtība tiek lēsta apmēram 180 miljardu dolāru. Kompānijai ir apmēram 20% no visas pasaules gāzes ieguves un 85% no gāzes ieguves Krievijā.

“Gazprom” eksportē gāzi uz 32 pasaules valstīm un turpina savas pozīcijas nostiprināt, būvējot arvien jaunus gāzes vadus un to atzarus. 2006. gadā uz Eiropas valstīm tika eksportēts 161 miljards kubikmetru gāzes, uz Baltijas valstīm – 101 miljards kubikmetru. Kopumā “Gazprom” ir viena no 5 lielākajām enerģētiskajām kompānijām pasaulē.

Bildes no Thewe un Radio Free Europe

29. aprīlis, 2008 at 9:41 pēcpusdienā 2 komentāri

Putins piedraudējis anektēt daļu Ukrainas

Krievijas prezidents Vladimirs Putins Bukarestē neaprobežojās ar līdz šim zināmajiem skaļajiem paziņojumiem, tostarp arī par Latvijas demokrātiju un nepilsoņu tiesībām. NATO samita ietvaros notika arī NATO un Krievijas padomes slēgtā sēde, kurā Putins deva mājienus, ka gadījumā, ja Ukraina iestājas NATO, tā pārstās eksistēt kā vienota valsts. Šāda informācija ir laikraksta “Коммерсант” rīcībā. Turklāt, Putins paziņoja, ka Gruzijas uzņemšanas gadījumā, Krievija atzīs Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību, lai izveidotu “buferzonu” starp Gruziju (NATO dalībvalsti) un Krieviju.

Laikrakstam ir informācija, ka Putins tikšanās laikā ir apliecinājis: Maskava NATO tālāko paplašināšanos uzskata par draudu KRievijas interesēm un ir piesolījis adekvātus atbildes soļus. Par Gruziju Putins esot runājis ļoti mierīgi, tā ziņo laikraksta avots, bet, tikklīdz sākās sarunas par Ukrainu, Putins esot aizsvilies. Bušam Putins esot teicis burtiski sekojošo: “Tu taču nesaproti, Džordž, ka Ukraina – tā pat nav valsts. Kas ir Ukraina? Daļa tās teritorijas ir Austrumeiropa, bet daļa, turklāt būtiska daļa, ir Krievijas dāvinājums.” Un tūlīt pat esot devis mājienus, ka Ukrainas uzņemšanas gadījumā, šī valsts beigs pastāvēt. Faktiski Putins ir piedraudējis, ka Krievija var anektēt Krimu un Austrumukrainu.

Oficiāla apstiprinājuma šiem Putina paziņojumiem nav, taču jau nākamajā dienā, 5. aprīlī, virkne Kremlim pietuvināto politologu sāka runāt, ka Ukrainas iestāšanās NATO ir potenciāls valsts sadalīšanās iemesls, un tieši tāpēc Ukraina nekad netiks uzņemta aliansē. Laikraksts atzīmē, ka tieši tādā veidā šie Putina mājieni ir aizgājuši tautā. Kā zināms, Bukarestes samita dalībnieki nolēma pārcelt lēmuma pieņemšanu Ukrainas un Gruzijas jautājumā uz decembri, kad notiks alianses ārlietu ministru tikšanās.

Ukrainas puse uz šiem Putina paziņojumiem oficiāli pagaidām nav reaģējusi, taču vairāku Ukrainas politiķu izteikumi liecina, ka noskaņojums ir sekojošs: Ukraina Plānam par iestāšanos NATO pievienosies, nekādas valsts dalīšanās nebūs, Krievija vienkārši cenšas visus iebiedēt, lai neizlaistu Ukrainu no Krievijas Federācijas ietekmes zonas.

Opozīcijā esošais Krievijas politiķis Boriss Ņemcovs attiecības starp Krieviju un Ukrainu ir raksturojis sekojoši: “Ziniet, kur ir problēma? Putins saprot, ka Ukrainas iestāšanās NATO padarītu demokratizācijas procesus Ukrianā par neatgriezeniskiem. Bet viņš to negrib. Putins nemīl Ukrainu un tās politiku tikai tāpēc, ka Ukraina būvē demokrātiju. Tas viņu tracina, jo viņš pats grib būvēt autoritāru valsti. Putinam piemīt sistēmiska nepatika pret jebkādiem demokrātiskiem institūtiem”. Plašāka intervija ar Ņemcovu lasāma šeit.

Bilde no nrcu.gov.ua

8. aprīlis, 2008 at 9:56 priekšpusdienā Komentēt

Medvedevs vai Putins. Kāda starpība?

Vladimirs Putins un Dmitrijs Medvedevs var vadīt Krieviju tandēmā, taču attiecības viņu starpā var putin_medvedev_1.jpgizjaukt Kremļa grupējumu savstarpējā cīņa par ietekmi uz prezidentu un premjeru. Šis ir galvenais secinājums, kuru izsaka plaši pazīstamais, kādreizējais prezidenta Buša jaunākā palīgs Tomass Grems, kurš Vašingtonā uzstājās ar pārskatu “Medvedevs vai Putins. Kāda starpība?” Pārskats tika nolasīts pasākumā, kurš tika sarīkots ar mērķi apspries situāciju Krievijā pirms Sočos paredzētās Putina un Buša tikšanās.

Savu lekciju Grems sāka ar tēzi, ka Putins arī pēc aiziešanas no prezidenta amata turpinās spēlēt noteicošo lomu Krievijas politikā. Grems tāpat atgādināja, ka Putins nav skaidri atbildējis uz jautājumu, vai viņš savā jaunajā kabinetā pie sienas pieliks prezidenta Medvedeva portretu. Par šo gadījumu Maskavā klīstot anekdote: “Medvedeva portreta vietā Putins savā kabinetā pie sienas piesitīs lāčādu”. Smējās visi, izņemot Krievijas diplomāti, kuri visu esot detalizēti konspektējuši.

Medvdevu nevajag nenovērtēt. Pēc Grema domām, viens no scenārijiem, kādā ir iespējams sabeigt attiecības starp Putinu un Medvedevu ir ne tik ļoti konflikts starp viņiem pašiem, cik starp grupējumiem, kas bāzēsies ar prezidentu un premjeru. Šāds konflikts varot izraisīties kāda svarīga lēmuma pieņemšanā, kur sadursies abu personāžu uzskati.
Runājot par iespēju, ka valsti ilgstoši vada šāds tandēms, Grems pamatoti uzsver, ka Krievijas vēsture nedod pamatu nopietni uzskatīt, ka šāda valsts pārvaldes forma varētu ilgstoši pastāvēt, taču cerības uz Krievijas uzplaukumu, pirms astoņiem gadiem arī bija niecīgas. Daudz ko noteiks tas, kā pret Medvedevu attieksies Rietumvalstu līderi, kuriem tagad ir pašiem jāatrisina jautājums ar ko Maskavā runāt ar Putinu vai Medvedevu.

Sīkāk var lasīt: Коммерсант.

Foto no The Age.

31. marts, 2008 at 10:54 priekšpusdienā Komentēt

Vajag varoņdarbus

Šodien informācijas aģentūras “Интерфакс” telpās preses konferenci sniedza Sergejs Markovsmedvedev_putin.jpg – Kremlim pietuvinātais Krievijas Politisko pētījumu institūta direktors, tagad arī Valsts domes deputāts no partijas “Vienotā Krievija”.

Pēc deputāta-politologa domām, Dmitrijs Medvedevs 2012. gadā tiks ievēlēts par prezidentu otro reizi, ja sava pirmā pilnvaru termiņa laikā veiks kādus “varoņdarbus”, kā to jau ir izdarījis viņa priekštecis Vladimirs Putins. Tikai tādā gadījumā Medvedevam ir cerības kļūt par “nacionālo līderi” un uzvarēt vēl vienās vēlēšanās.

Vispirms Markovs uzskaitīja tos “varoņdarbus”, kurus ir paveicis Putins:

  1. Radikālo islāmistu un bandītu sagraušana Ziemeļkaukāzā;
  2. Oligarhu apspiešana un kontroles pār gāzes un naftas tirdzniecības ienākumiem;
  3. Ekonomiskās krīzes pārtraukšana Krievijā.

Par pirmo punktu – pietiek palasīt ziņu listes par bezpriģelu Ingušijā, lai būtu skaidrs, ka nekāda noturīgā kārtība Kaukāzā ieviesta nav. Otro punktu Markovs tieši attiecina uz “ЮКОС” un Mihailu Hodorkovski, aizmirstot par nesen publiskoto pasaules bagātāko cilvēku sarakstu, kur tika konstatēts, ka Krievija ieņem tagad otro vietu pasaulē pēc miljardieru skaita (alumīnija magnāts Oļegs Deripaska ir 9. vietā pasaulē). Tagad Krievijā pastāv tikai tie oligarhi, kas spēj strādāt saskaņoti ar Kremli un ir gatavi vajadzības gadījumā ar saviem īpašumiem dalīties. Trešais punkts nav nekāds varoņdarbs – Putina nopelna tajā, ka naftas cenas ir tādas, kādas tās ir, faktiski nav nekāda.

Markovs norādīja arī uz tiem veicamajiem pasākumiem, kas Medvedevam varētu tikt pieskaitīti kā varoņdarbi.

  1. Korupcijas samazināšana Krievijā;
  2. Reāla ekonomikas pārorientēšana no izejvielu atkarības uz inovatīvo kapitālu. Vajag “lai krievu uzņēmēji un ražotāji iekarotu tirgus un pirktu kaut kādus IBM”;
  3. Bezvīzu režīma ieviešana ar Eiropas Savienību.

Zīmīgi, ka Markovs runā par korupcijas samazināšanu, nevis izskaušanu: “Vajag panākt, lai uzņēmēji un ierindas pilsoņiredzētu, ka no viņiem kukuļus neizspiež vai arī izspiež mazāk”. Otrais Markova definētais “varoņdarbs” ir tipisks Krievijas elites Eiropas un Rietumu iekarošanas plāna punkts. Ja nevar pakļaut politiski (caur starptautiskajām organizācijām, kur visticamāk turpina nožēlot, ka reiz Krievija Borisa Jeļcina laikā tika tajās piesaistīta), tad pakļaus ekonomiski. Trešā mērķa piepildīšanu diez vai pieļaus pati Eiropas Savienība, baidoties no otrā punkta piepildīšanas. Francijas kūrorts Courchevel (Куршавель) eiropiešiem varētu būt gana labs piemērs tam, kas notiek, kad pārāk daudz krievu tūristu sāk regulāri pulcēties vienā vietā.

Par preses konferences norisi sīkāk lasiet šeit.

Foto no MinnPost.

12. marts, 2008 at 10:24 pēcpusdienā 1 komentārs

Klusums lielvalstu starpā

Lielbritānijas laikraksts Daily Mail ziņo, ka Lielbritānijas premjerministram Gordonam Braunam nav notikusi nevienabrauns_putins.jpg saruna ar Vladimiru Putinu kopš tā brīža, kad Brauns oficiāli stājās savā tagadējā amatā – toreiz Putins esot piezvanījis Braunam, lai apsveiktu to ar stāšanos amatā.
Šāds klusums nav pieredzēts kopš tiem laikiem, kad Lielbritāniju vadīja Mārgareta Tečere, bet PSRS – Leonīds Brežņevs.

Tiesa, Brauns ir ticies ar Putina pēcteci Medvedevu, taču arī tas notika visai pasen, G8 samitā Japānā, un līdz šim Medvedevs par Lielbritāniju ir izteicies diezgan negatīvi, piemēram, nosaucot Britu padomes Krievijas nodaļas nosaucot par spiegu perēkļiem.Attiecības starp Maskavu un Londonu ir pamatīgi saspīlētas kopš 2006. gada, kad Londonā tika nogalināts bijušais Krievijas Federālā Drošības dienesta darbinieks Aleksandrs Ļitviņenko un tika saņemts atteikums izdot britiem šajā slepkavībā apsūdzēto Andreju Lugovoju (šobrīd Lugovojs ir Krievijas Domes deputāts no Žirinovska partijas). Pēc šī atteikuma Lielbritānija un Krievija izraidīja četrus pretējās valsts diplomātus, bet šogad Krievijā tika slēgtas Britu padomes konsulārās nodaļas, kas šo valstu attiecības sabojāja galīgi.

Foto no Daily Mail.

10. marts, 2008 at 4:38 pēcpusdienā 3 komentāri

Vecāki ieraksti


Pierakstīties uz RSS

Saņem jaunākos rakstus savā e-pastā!

Kalendārs

jūnijs 2017
Pi Ot Tr Ce Pi Se Sv
« Aug    
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930  

Fīdi

Citi

W3Counter Web Stats
counter
Directory of Politics Blogs