Posts tagged ‘cilvēktiesības’

Nelsonam Mandelam šodien 90 gadu jubileja

mandela1 Tieši šodien, 18. jūlijā Nelsons Mandela – pirmais melnādainais Dienvidāfrikas  republikas (DĀR) prezidents, cīnītājs par aparteīda atcelšanu, pats populārākais politieslodzītais pasaulē, kas cietumā pavadījis 27 gadus, svin savu 90 dzimšanas dienu. Lai gan aktīvās politiķa gaitas savā dzimtenē Mandela ir beidzis, viņš turpina aizstāvēt cilvēktiesīas visā pasaulē.

Pēc daudziem izsekošanas un vajāšanas gadiem Mandela aicināja melnādainos un baltādainos DĀR iedzīvotājus samierināties vienam ar otru. Kā neapšaubāms melnādaino iedzīvotāju pielūgsmes objekts, Mandela pakāpeniski ieguva simpātijas arī baltādaino iedzīvotāju vidū, kļūstot par jaunās Dienvidāfrikas – nācijas, kas sastāv no visām varavīksnes krāsām” – simbolu.

Rolihlahla Mandela – tā viņu sauca līdz viņš iestājās skolā – ir cēlies no karaliskas dinastijas, kas pārvaldīja Tembu cilti. Rolihlahla Mandela bija pirmais savas ģimenes pārstāvis, kas gāja mācīties skolā. Tur viņš arī ieguva savu vārdu Nelsons – par godu admirālim Horācijam Nelsonam. ‘Par Nelsonu viņu sāka saukt skolotāji, kas uzskatīja, ka Rolihlahla ir pārāk sarežģīts vārds, lai to izrunātu. Pēc skolas beigšanas Mandela iestājās universitātē, taču jau pēc pirmā kursa tika izslēgts par piedalīšanos protesta akcijās, kas tika vērstas pret universitātes administrāciju.

1948. gadā rasu konflikts DĀR strarp melnādaino vairākumu un baltādaino mazākumu sasniedza apogeju – tika ieviesta aparteīda sistēma. Tā ir valsts virzīta rasu segregācijas politika, kuras iniciatori bija afrikaneri (DĀR baltādainie Apartheid_sign iedzīvotāji, holandiešu kolonizatoru pēcteči) un briti, kas bija ieinteresēti, lai valsts pamatiedzīvotāji atrastos otršķirīgā stāvoklī. Diskriminējošā likumdošana, kas tika pieņemta, paredzēja melnādaino iedzīvotāju izmitināšanu speciālos rezervātos, kur baltādainie cilvēki fakiski nedrīkstēja nemaz atrasties. Melnādaino izbraukšana no rezervātiem bija aizliegta ar likumu, turklāt, aparteīda gaidā melnādainajiem tika atņemtas gandrīz visas tiesības.

Aparteīds DĀR tika atcelts tikai 1994. gadā, un liela loma tajā bija tieši Nelsonam Mandelam un viņa līdzgaitniekiem no Āfrikas nacionālā kongresa (ANK).

Mandela diskrimināciju režīmam sāka pretoties jau studenta gados – Mandela kļuva par masveida pilsoniskās protesta kampaņas vadītāju. 1956. gadā viņš tika apsūdzēts valsts nodevībā par ANK brīvības hartas izstrādi.

Vēlāk Mandela sāka vadīt ANK militāro spēku, kas sāka fizisku cīņu pret rasistiem. 1962. gadā Mandela tika notverts, turklāt Mandelu policijai izdeva ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes aģenti, jo tās operācijas, kuras veica Mandela tika klasificētas ASV kā terorisms.Mandela_94

1964. gadā Mandelam piesprieda mūža ieslodzījumu. Tajos laikos visus ieslodzītos cietumos dalīja klasēs. Mandela dabūja viszemāko klasi, jo viņš bija melnādainais un tika ieslodzīts par politisku noziegumu.

1970. un 1980. gados cīņa ar aparteīdu kļuva par vienu no ANO prioritārajiem uzdevumiem. Ar pamatīgu starptautiskās sabiedrības spiedienu, Mandela tika atbrīvots no ieslodzījuma 1990. gadā, kad par DĀR prezidentu kļuva Frederiks de Klerks, aktīvs Nacionālās partijas darbonis. Nacionālā partija bija tā, kas virzīja aparteīda politiku.

Savā inaugurācijas runā de Klerks paziņoja, ka ir pienācis laiks būvēt jaunu DĀR, kas vairs nebalstītos uz rasismu, ka ir nepieciešams pārskatīt diskriminējošosfree likumus un dot visiem iedzīvotājiem vienādas tiesības, neatkarīgi no to ādas krāsas. Tika noņemts aizliegums ANK veikt jebkādas darbības, Mandela tika atbrīvots. Sākumā Mandela un de Klerks bieži iesaistījās asās vārdu apmaiņās, bet situāciju atrisināja Nobela miera prēmija, kuru viņi abi saņēma 1993. gadā.

1994. gadā Mandela kļuva par DĀR prezidentu. Tolaik viņam jau bija 77 gadi.

Mandela saprata, ka slikti saprot visas politiskās batālijas, tāpēc savas funkcijas viņš ierobežoja, atstājot sev tikai ceremoniālās valsts vadītāja funkcijas. Reālā valsts vara tika nodota Tabo Mbeki, kas ir līdzšinējais valsts prezidents. Pēc tam, kad Mandela 1999. gadā aizgāja no prezidenta amata, viņš savu uzmanību koncentrēja uz sava fonda darbību.

Mandelam kopā ir bijuši seši bērni, trīs no kuriem ir miruši. Viņa dēls 2005. gadā nomira ar AIDS. No tā laika par vienu no Mandelas fonda prioritātēm kļuva cīņa ar AIDS. 2001. gadā Mandelam tika diognosticēts vēzis.

Mandelas inaugurācijas runa:

Simple Minds dziesma, kas veltīta Nelsonam Mandelam:

Advertisements

18. jūlijs, 2008 at 2:22 pēcpusdienā 3 komentāri

Diktatora aizstāvji

Piektdien ANO Drošības padome lēma par sankcijām pret Zimbabves diktatora Roberta Mugabes režīmu. Mugabe valsti vienpersoniski ar represiju palīdzību vada jau 28 gadus. Starptautiskā sabiedrība asi reaģēja uz mugabe10b notikumiem Zimbabves prezidenta vēlēšanās, kad opozīcijas kandidāts Morgans Tsangiraji atteicās piedalīties vēlēšanu otrajā kārtā. Savu lēmumu opozīcijas pārstāvis pamatoja ar nevēlēšanos pakļaut savus atbalstītājus briesmām, uzsverot, ka pēdējo mēnešu laikā pirms vēlēšanām tika nogalināti vairāk kā 70 cilvēku.

Rezolūciju par sankciju noteikšanu izvirzīja ASV, to atbalstīja rietumvalstis, bet Krievija un Ķīna uzlika šai rezulūcijai veto, kas apturēja tālāko lēmuma virzību. Tagad rietumi ir neizpratnē – nedēļu pirms balsojuma Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs solīja rezolūciju atbalstīt.

Rezolūcija paredzēja ieviest embargo attiecībā uz ieroču pārdošanu Zimbabvei, finanšu sankciju ieviešanu un prezidenta Mugabes un viņam pietuvināto personu pārvietošanās tiesību ierobežošanu. Galvenais rezolūcijas mērķis bija vardarbības, kas pavadīja prezidenta vēlēšanas, nosodīšana.

Taču Krievijai atkal kaut kas nepatika. Līdzīgi kā Kosovas neatkarības un Irānas kodolprogrammas gadījumos, Krievija noraidīja visas rezolūcijas, kas ir šoreiz izsaucis ASV vēstnieka ANO dusmas, nonākot līdz tam, ka ir sekojis paziņojums par Krievijas kā G8 partnera neuzticību. Krievija gan uzsver, ka tā nosoda vardarbību, taču absolūti iebilst pret to, ka ANO DP iejaucas valstu iekšējās lietās. Putina un Medvedeva Krievija asi iestājās pret šādu iejaukšanos, tādēļ tā jau iepriekš ir noraidījusi līdzīgus priekšlikumus: dažādas deklarācijas par Tibetu, tā aizstāv Baltkrievijai vērstos Rietumu uzbrukumus, kā arī aizstāv Vidusāzijas valstis – visas, kas ir tās ietekmes sfērā.

The Times šodien precīzi raksturo notikušo: agrāk, ja krievi teica “nē”, tad tas arī nozīmēja “nē”. Tagad tas var nozīmēt arī  “jā” un “varbūt”.

14. jūlijs, 2008 at 1:18 pēcpusdienā 1 komentārs

Ķīnas statistika

Vakar Amnesty International (AI) publicēja pārskatu, kurā tiek ziņots par nāves sodu izpildes kvantitāti pasaules valstīs. Absolūtā līdere ir, protams, Ķīna, kur nāvessodi tiek izpildīti faktiski katru dienu. AI ziņo, ka Ķīnā katru nedēļu tiek izpildīti vismaz 9 nāvessodi, taču cilvēku skaits, kas tiek uz nāvi notiesāti ir gandīz 4 reizes lielāks.

Pārskatā ir minēti skaitļi, kas liecina, ka 2007. gadā Ķīna ir ar nāvi sodījusi 470 cilvēkus, taču šie skaitļi nav pilnībā droši, jo Ķīnas varas iestādes šo informāciju rūpīgi slēpj.

Otrajā vietā ir Irāna, kas ir izpildījusi 317 nāvessodus, tad seko Sauda Arābija (143), Pakistāna (135) un visas pasaules demokrātisko vērtību flagmanis ASV ar 42 nāvessoda izpildes gadījumiem.

Uz pēdējo rindkopu skatoties nav brīnums, ka ASV prezidents Bušs grasās tomēr uz Pekinas olimpiskajām spēlēm braukt, jo abām šīm valstīm ir kopīga viena un ļoti briesmīga lieta: viņu valstis likumīgi nogalina cilvēkus. Viena vairāk, bet otra mazāk.

15. aprīlis, 2008 at 9:35 priekšpusdienā 1 komentārs

Tibetas olimpiskās spēles

Saprast, kas īsti notiek Tibetā, vēl joprojām īsti nevar. Vakar visas dienas garumā varēja lasīt pretrunīgas ziņas, ka paralēli karaspēka ievešanai Tibetas galvaspilsētā Lhasā, dzīve tur esot atgriezusies “normālā gultnē”. noolym.jpgCiti ziņu avoti deva signālus par šāvieniem pilsētā, bet šodien var lasīt detalizētus aprakstus kā tur tiek ieviesta kārtība. Būtiskākais jautājums šobrīd ir nevis “vai Ķīna pārtrauks nemierus”, bet gan “kādā veidā tas notiks”. Par nekādu demokrātiju Ķīnā, acīmredzot, var nesapņot. Youtube (pēc tam, kad tur parādījās video no Tibetas) Ķīnas varas iestādes ir nobloķējušas, bet Lhasā žurnālistu klātbūtne ir galīgi nevēlama.

The Times šodien ziņo, ka Ķīnas armijas karavīri demonstratīvi pa Lhasas ielām esot dzinuši vairākus desmitus rokudzelžos saslēgtus cilvēkus, kas ir arestēti par piedalīšanos nemieros. Tas notika īsi pirms Ķīnas valdības izteiktā galīgā termiņa, kad demonstrantiem bija iespēja brīvprātīgi padoties varas iestādēm, iztecēšanas. Pa pilsētas galvenajām ielām brauca kravas mašīnas un apmēram 40 abu dzimumu cilvēki, saslēgti rokudzelžos. Aiz katra apcietinātā gāja kareivis, kas turēja arestantu aiz kakla, lai tas ietu ar nodurtu galvu. Paralēli caur skaļruņiem kareivji atskaņoja aicinājumus nemierniekiem padoties. Tai pat laikā Ķīnas drošības dienestu darbinieki pārmeklēja visas, bez izņēmumiem, mājas, meklējot demonstrantus. Ja kāds iedzīvotājs nevarēja uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, sekoja tūlītējs arests.

Ķīnas varas iestādes, protams, visos nemieros vaino Dalailamu. Tā ziņo aģentūra “Xinhua”, kura atsaucas uz vietējās valdības paziņojumu. Šajā paziņojumā ir teikts, ka ĶTR Tibetas autonomā apgabala vadības rīcībā ir pietiekami pierādījumi, kas liecina, ka sabotāžu Lhasā ir organizējusi Dalailamas grupa.

Krievijas Ārlietu ministrija tikmēr ir nākusi klajā ar paziņojumu, kurā tā aicina nepolitizēt nemierus Ķīnas Tibetā, sakarā ar vasaras Olimpisko spēļu norisi. Ļoti labs aicinājums – nepolitizēt politiskus nemierus.

Par olimpiskajām spēlēm, it sevišķi par to boikotēšanu runājot, pats Dalailama ir aicinājis tās neboikotēt, taču jautājums paliek atklāts. Tibetas nemieri vēljoprojām ir lieliska iespēja Ķīnai parādīt, ka variācija par Pekinas olimpisko spēļu logotipa rašanos ir slikts un nepamatots humors. Vairāk vai mazāk ir skaidrs, ka neviena valsts šīs spēles neboikotēs (ja vien nenotiks pamatīga asinsizliešana), kaut vai dēļ Ķīnas ekonomiskās ietekmes pasaulē, līdz ar to atliek jautājums par individuālajiem sportistiem.

Īsa informācija par Tibetas problēmu

Tibetas neatkarības problēma ir viena no visasākajām, ar kurām nākas saskarties Ķīnai. Pekina turpina uzstāt, ka Tibeta ir Ķīnas vēsturiskā sastāvdaļa, kamēr Tibeta turpina tiekties pēc neatkarības.  Tibeta tika okupēta 1950. gadā, bet 16. Dalailama savā dzimtenē nodzīvoja līdz 1959. gadam, kad reģionā izcēlās sacelšanās pret Ķīnas karaspēka klātbūtni. Kopš tā laika Dalailama kopā ar 150 tūkstošiem citu tibetiešu dzīvo Indijā, tur bāzējas arī Tibetas trimdas valdība, kas cīnās par reģiona neatkarību, taču uzsver, ka šis mērķis ir jāpanāk tikai mierīgā ceļā. Ķīnas varasiestādes Dalailamu uzskata par “separātistu, kurš cenšas atdalīt Tibetu no tās dzimtenes” un ir izvēlējušās savu Tibetas garīgo līderi.

17. marts, 2008 at 3:46 pēcpusdienā Komentēt

Atmaskotāji

Atbildot uz nesen publiskoto ASV Valsts departamenta ikgadējo ziņojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, Ķīna šodien ir publiskojusi pārskatu “Cilvēktiesību ievērošana Savienotajās Valstīs 2007. gadā. human-rights.jpg

Savā ziņojumā Ķīna uzskaita daudzus gadījumus, kas demonstrē situāciju ASV cilvēktiesību jomā, pievēršot uzmanību arī tiem pārkāpumiem, kurus ASV īsteno citās valstīs. Pārskatā ir teikts, ka ASV uzspiež savu varu citām valstīm, kā arī pārmet tām cilvēktiesību pārkāpumus, aizmirstot, ka arī ASV ar cilvēktiesībām ir problēmas. Paša ziņojuma mērķis ir “palīdzēt cilvēkiem saprast, kas patiesībā notiek ASV, kā arī atgādināt štatiem par to problēmām cilvēktiesību jomā”.

Sīkāk par šo pārskatu ir iespējams lasīt šeit: krieviski un angliski.

ASV otrdien publiskotajā ziņojumā pamatīga deva kritikas ir vērsta pret Krieviju, apvainojot Krievijas valdību korupcijā, masu mediju apspiešanā un vēlēšanu pārkāpumos, savukārt Krievijas tiesībsargājošās instances tiek apvainotas slepkavību izdarīšanā un spīdzināšanā.

Savā ziņojumā ASV analizē cilvēktiesību stāvokli vairāk kā 190 valstīs, galveno kritiku tradicionāli vēršot pret tādām valstīm kā Afganistāna, Ziemeļkoreja, Ķīna, Nepāla, Sīrija, Pakistāna, Sudāna un Zimbabve. Ķīna šobrīd tiek novērota pastiprināti, jo vasaras olimpiskās spēles notiks Pekinā. Ziņojuma autori norāda, ka 2007. gadā Ķīnā tika pastiprināta kontrole pār masu medijiem un internetu, kā arī ir pasliktinājies stāvoklis ar ticības brīvību budistiem Tibetā un musulmaņiem Siņdzjaņā.

Sudānā, kur pilnā sparā turpinās Darfūras asiņainā epopeja, situācija ar cilvēktiesībām saglabājas “drausmīga”. Zimbabvē, kur 2007. gada decembrī inflācija sasniedza 66 212.3%, situācija ir strauji pasliktinājusies, pastiprinājusies prezidenta Roberta Mugabes politisko pretinieku un kritiķu, kā arī ierindas pilsoņu vajāšana. Ziemeļkoreja, kas tur savus iedzīvotājus badā, lai varētu “pienācīgi” apbruņot savu miljonu armiju, turpina slaktēt savus iedzīvotājus bez jebkādiem tiesu instanču lēmumiem, savukārt Birmā (Mjanmā), kur nesen notika plaši budistu mītiņi par cilvēktiesību ievērošanu (trīs dienu laikā tie tika ar ieroču palīdzību apspiesti), “murgainais” cilvēktiesību stāvoklis dramatiski turpina pasliktināties.

Bildes avots.

 

13. marts, 2008 at 3:18 pēcpusdienā 2 komentāri

Noklausīsies

Krievijas Informācijas tehnoloģiju un sakaru ministrija ir izdevusi pavēli, kas nosaka, ka visiem interneta provaideriem un telefonsakaru operatoriem ir jānodrošina Krievijas specdienestiem attālinātu pieeju iedzīvotāju sarunām, ziņo laikraksts КОММЕРСАНТЪ.

Dabā tas nozīmē to, ka Federālais Drošības dienests varēs nekontrolēti noklausīties telefonu sarunas un kontrolēt iedzīvotāju skatīto informāciju internetā. Krievijas konstitūcija šādas darbības gan nosaka tikai gadījumos, kad ir tiesas lēmums par konkrētas personas izsekošanu.

Provaidieriem un operatoriem ir pašiem jāuzstāda nepieciešamā aparatūra, kas būtu kontrolējama no ārpuses, proti, no specdienestiem. Aparatūrai ir jānodrošina: kas un kam nodod ziņojumu (telefona saruna, e-pasta vēstule, SMS utt.), jānosaka kur atrodas komunikācijā iesaistītie.

Ilgu laiku internets ir bijusi tā nozare, kurai Krievijas specdienesti nepievērsa īpašu uzmanību, taču izskatās, ka tagad tas tiks mainīts. Nesen bija aicinājumi interneta lapas (arī blogus), kuriem ir vismaz 1000 apmeklējumu dienā, pielīdzināt masu medijiem (šis priekšlikums šobrīd tiek izskatīts Valsts Domes komisijās – tātad pastāv iespēja, ka tiks pieņemts kā likums), kā arī cirkulēja idejas par īpašu Krievijas interneta izveidi. Tehnoloģiski es no tā neko nesaprotu, bet ideja ir tāda, ka slēgt Krieviju arā no pasaules www sistēmas un veidot kaut ko savējo. Ja kāds zina ko sīkāk, tad var papildināt komentāros.

4. marts, 2008 at 2:19 pēcpusdienā Komentēt


Pierakstīties uz RSS

Saņem jaunākos rakstus savā e-pastā!

Kalendārs

Oktobris 2017
Pi Ot Tr Ce Pi Se Sv
« Aug    
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031  

Fīdi

Citi

W3Counter Web Stats
counter
Directory of Politics Blogs